Brandon Flowers - Flamingo

The Killers ir tiešām interesanta grupa — debitējuši kā indie pārstāvji ar postroka piešprici 2004. gadā, tad, pēc diviem gadiem, pievērsušies indie savienojumiem ar vienkāršu rokmūziku, līdz vēl pēc diviem gadiem ar Day & Age jau viņi bija transformējušies disko poproka spēlmaņos. Tagad, vēl pēc diviem gadiem, lasvegasiešu līderis Brendons Flauerss ir nācis klajā ar savu pirmo solo albumu.

Jau mirklī, kad tika izziņota šīs plates izdošana, visi saprata — ir diezgan grūti paredzēt, ko diskā varēs dzirdēt, jo viņš taču darbosies viens, nevis ar grupu — tātad kaut kam jāmainās! Un tā arī bija — šoreiz stilistiski ir ļoti liels mikslis, kas tāds jau sen nav dzirdēts — ir poproks, softroks, indie, mazelektroniska deju mūzika, kantrī un pat gospeļu koris! Piekritīsiet — aizraujoša kombinācija. Vismaz tā vajadzētu būt.

Diemžēl jāatzīst, ka dzīvē tas izklausās sliktāk nekā "izskatās uz papīra". Liekas, ka dziesmu sarakstu kāds sastādījis uz labu laimi, piemēram, izlozējot to secību — citu iemeslu, lai pēc kārtas saliktu episku balādi ar kantrī elementiem, indiepopu ar pasaules mūzikas piesitienu, dejisku popdziesmu, indie The Killers labākajās tradīcijās un vēl vienu kantrī balādi (pirmās piecas kompozīcijas, sarakstu varētu turpināt), iedomāties nespēju. Ja bieži vien var runāt par pavāju konceptuālismu, tad šoreiz jāsaka, ka nevienā mirklī nevienu tā pazīmi saklausīt nespēju — izskatās, ka Brendons ir vienkārši publicējis visu, ko bija sarakstījis.

Nu labi, konceptuālisma trūkums vēl nav lielākā nelaime — galu galā, diezgan daudziem šis komponents pieklibo. Galvenais taču ir dziesmas, kuras var dzirdēt! Ar nožēlu jāsaka, ka arī šajā jautājumā ir nopietnas problēmas... Izdzirdot pirmo Flamingo vēstnesi Crossfire, biju ļoti priecīgs par dzirdēto — popsīga, bet tajā pašā laikā laba dziesma, kas atšķiras no viņa iepriekšējā veikuma, radot jauku kontrastu — forši! Šobrīd gan izrādās, ka tā, kā arī Jilted Lovers & Broken Hearts ir vienīgie gabali, kuriem patiešām ir kāds potenciāls... Pārējais izklausās pēc filleriem, vai arī gluži vienkārši tiem pietrūkst potenciāla kļūt par populārām un/vai labām dziesmām...

Likās, ka Flamingo varētu būt patiešām labs ieraksts, taču ne viss iet kā cerēts — ja vien šogad nebūtu izcēlies Ričards Eškrofts (starp citu, bijušais The Verve līderis), mūsu priekšā būtu potenciāls gada sliktākais albums...

P.S. Nebūtu divu labo kompozīciju, atzīme būtu kā minimums par balli zemāka.

5,5/10