Cold Cave - Cherish The Light Years
Cold Cave savu uzvaras gājienu pretī 10.0 virsotnēm sāka nu jau senajā 2009. gadā, kad Pitchfork slejās izdevās iekļūt ar grupas debijas albumu Love Comes Close un singlu Life Magazine, diemžēl tobrīd grupai, kas spēlē eksperimentālu astoņdesmito gadu elektropopu īsti uz valdošajām chillwave tendencēm neizdevās gūt augstus panākumus un iegūt BEST NEW MUSIC birku, lai gan Cold Cave varētu tikt pieskaitīta tobrīd kulmināciju sasniegušajai chillwave sērgai, grupas mūzikai pietrūka popsīguma un vasarīguma, šo saulaino noskaņu nomainot to pret ledus aukstām gotu intīmizācijām, kas neļāva grupu bāzt vienā maisā ar Washed Out vai Neon Indian.
Neskatoties uz augšup minētajiem faktiem kaut kā Cold Cave izdevās iegūt diezgan lielu cieņu dažādu alternatīķu rindās, šo divu laikā izdodot vairākus singlus un minikasešalbumus, kā arī pievienojoties Matador Records izpildītāju lokam, kas pavisam noteikti palīdz iegūt vairākus papildus atbalstītājus. Rezultāts ir acīmredzams — jaunais albums Cherish The Light Years ir gaidīts albums.
Nedaudz vairāk pastāstot par pašu grupu, jāuzsver, ka tā īsti nemaz nav grupa klasiskajā izpratnē — grupas kodolu veido viens cilvēks, izbijis hc pārstāvis Veslijs Eisolds, pārējie grupas dalībnieki kopš 2005. gada mainījušies salīdzinoši bieži, vienu brīdi pat grupā darbojās leģendārā Xiu Xiu dalībniece Karalija Makelroja (Little Panda McElroy), bet pērnā gada sākumā viņa nolemj atstāt grupu. Tagad grupas kodolu bez jau minētā Eisolda veido Dominiks Fernovs, kas mēdz izdot ierakstus kā Prurient un pankgrupas Mika Miko basģitāriste Dženifere Kleivina.
Ja visu ko šī grupa darīja iepriekš varētu raksturot kā tādu sanarkojušos post-dzelteno pastnieku kēmošanos, kas domāta šaurai mūzikas mīļotāju grupai, tad Cherish The Light Years ir domāts plašākām masām, tiesa paldies dievam grupa līdz galējam komercmūzikas punktam nav nokļuvusi un balanss starp banālo un brutālo ir jūtams, tiesa ar lielāku uzsvaru uz banālo.
Ja iepriekšējais grupas albums bija vairāk nekā solīds eksperimentālo Human League b-pušu kopums, tad jaunajā albumā relatīvos eksperimentus nomainījušas dažādas redzamas atsauces uz astoņdesmito gadu milžiem The Cure un New Order. Tas nebūtu nekas traģisks, ja vien grupa šajā jaunajā albumā neizklausītos tik ļoti pēc mazāk komerciāla The Killers vai arī kādas sūda post-punk revival britu grupas, kas zinot grupas priekšvēsturi nav tas glaimojošākais salīdzinājums, ne velti liela daļa veco grupas fanu noteikti šī albuma folderi ir ielidinājuši Recycle Bin juceklī. Bet tomēr atzīšos šis grupas komerciālais skanējums nav nemaz tik slikts un aizmirstot par visiem untumiem, aizspriedumiem pret sen jau smakojošo post-punk revival, tu vari sagaidīt vairākus lieliskus astoņdesmito gadu stilā ieturētus stadiongrāvējus, kas Cherish The Light Years ir diezgan lielā skaitā īpaši jau plates sākumdaļā, tiesa man nedaudz pietrūkst nedaudz tas, ka grupa ir aizmirsusi par savām eksperimentālajām saknēm un platē es saskaitīju tikai vienu šādu psihopātisku sintezātortrokšņu pārpildītu dziesmu, kas starp šiem stadionmonstrojumiem īsti neizceļas.
Kopumā ļoti ļoti labi, bet visticamāk, ka albums laika gaitā aizmirsīsies pavisam.