Crocodiles - Sleep Forever
Stāsts par šo grupu sākās jau tālajā 2008. gadā, kad visi trokšņainā popa fanāti uzzināja par šo grupu, jo viena no mūsdienu indie ikonām No Age grupas dziesmu Neon Jesus atzina par vienu no savām gada mīļākajām dziesmām. Pēc kāda laika iznāk grupas debijas albums Summer of Hate, kas neskatoties uz lo fi skanējumu un grupas hipsterīgo krutumu saņēma ļoti viduvēju vērtējumu no lielā toņdakšportāla, toreiz Pitchfork grupai pārmeta faktu, ka plates galvenais valis I Wanna Kill ir pārlieku atklāts plaģiāts The Jesus And Mary Chain 1989. gada hitam Head On, kuru vēlāk vēl populārāku padarīja Pixies, iekļaujot šīs dziesmas jaunatklāto versiju savā pēdējā albumā. Lai vai kā salīdziniet paši.
Ar jauno albumu Crocodiles ir kļuvusi pieaugušāka savā skanējumā un atteikusies no lo fi skanējuma un pieaicinājusi profesionālu producentu Džeimsu Fordu, kas sev maizes tiesu pelnā spēlējot grupā Simian Mobile Disco un producējot tādus karstos britu māksliniekus kā Klaxons, Arctic Monkeys, Florence + Machine. Tāpat ja pirmajā albumā grupas ietekmes Spacemen 3, The Jesus And Mary Chain un Echo And Bunnymen varēja nolasīt diez gan skaidri, neteiktu pat vairāk, tad šoreiz grupa tomēr ir izveidojusi varbūt ne unikālu, bet savu skanējumu.
Domāju, ja Sleep Forever būtu atmesta kāda lieka dziesma, tad gala rezultāts varētu būt pat tīri labskanīgs, jo gribot negribot pirmās piecas plates dziesmas mani uzrunāja ar savām skaļajām shoegaze ģitārām, tāpat priecē ka tās visas it kā saplūst vienā veselumā radot hipnotiski viengabalainu skanējumu. Tālāk seko divas konservatīvi skanošas ģitārpoproka dziesmas, kas pamatīgi pabojā albuma vērtējumu, jo tās īsti nesaskan ar pirmo plates dziesmu uzbūvi. Diemžēl plati atkal uz pareizās nots neuznes noslēdzošais All My Hate and My Hexes Are For You, kurā grupa ir pārlieku atklāti ietekmējusies no Spacemen 3 un Suicide. Bet tomēr mēs varam priecāties, ka platē ir tikai 8 dziesmas un tās kopējā hronometrāža ir 35 minūtes, jo nevar zināt kādas šausmas būtu iekļautas šajā platē, ja tajā būtu iekļautas 12 dziesmas vai arī grupa darītu tāpat kā Billijs Korgans un strādātu pie 44 dziesmu albumu, kurā 80 procentu dziesmas var raksturot ar vārdu, kas sākas ar burtu s.
Tomēr neskatoties uz kritiku, man patiesi patika plates pirmā daļā. Jā, varbūt tur nav jūtams nekas oriģināls, bet tomēr...
Albumam lieku 7 zvaigznes no 10.
