Izrādās, ka skaitļa trīs izmantošana albuma nosaukumā neliecina par to, ka Ducktails radīto mūziku rada trīs cilvēki, tā sakot grupu negribās likt vienā trio maisā kopā ar Muse vai White Lies, radot īstu trio kopienu, kas iznīcinātu visu pasaules trio nīdēju apvienību "Anti-Trio". Bet tagad bez jokiem, pārejot pie tēmas Ducktails ir karsto sērfmūzikas alternatīvo brāļu un māsu supergrupas Real Estate ģitārista Meta Mondanaila soloprojekts. Neprecīzi runājot un ignorējot žanra pamatprincipus šis ir Meta chillwave projekts, kur viņš pats savās mājās ieraksta visus intrumentus.

Šoreiz īsti neizplūstot garās runās ķeršos āzim pie ragiem un izcelšu, ka albuma galvenā problēma ir tāda, ka īsti par albumu man to negribās dēvēt. Noklausoties Ducktails III: Arcade Dynamics paliek tāda kā nepabeigtības sajūta un liela daļa dziesmu izklausās pēc kāda liela mākslinieka (Radiohead vai U2, piemēram) no miskastes izvilktām skaņu ainavām. Tāpat arī konceptuāli albums ir saraustīts, starp dziesmām pietrūkst kāda saķepoša štelle, kas šo .

Bet neskatoties uz šiem maznozīmīgajiem mīnusiem plati tomēr iesaku noklausīties, jo muzikālais materiāls, lai gan pēc savas būtības nav nekas unikāls rada sajūtu, ka tu tiešām klausies kaut ko unikālu un iepriekš nedzirdētu, pateicoties projektā iesaistītā cilvēka ģitārista talantam un šķībi greizajām bungām. Protams, nedrīkst aizmirst par psihodēliski vasarīgo noskaņu, kas valda visās plates 11 skicēs/dziesmās, tiešām Ducktails radītie trokšņi un skaņas rada saulainu noskaņu, kas patiesi cilvēkiem, kuri rupji sakot nerubī fišku liek Ducktails pieskaitīt nu jau pūstošajai chillwave kustībai.

Patiesībā visas augšup minētās lietas ir sīkumi un skatoties gara acīm Arcade Dynamics nav diez ko labs albums, bet tomēr es tam likšu labu atzīmi, jo albumu no konkrētas izgāzšanās izglābj viena dziesma, kuru man gribās saukt par vienu no pirmajām īstajām 2011. gada himnām. Killin The Vibe izceļas ar perfektu melodiju un Ducktails talants uzspīd pa visiem 100 procentiem. Vai pie vainas fakts, ka šajā dziesmā fona vokālu iedziedājis pats Panda Bear? Vēl noteikti kādam appīpējušam alternatīvajam brālim vai māsai patiks vēl arī citi gabaliņi no šīs tortes, it īpaši jau noslēdzošais 11 minūšu sintezātoru drone paraugs Porch Projector.

Laikā, kad mūzikā šķiet ir iestājies augstais, tā saucamais janvāra periods šāda neslikta plate ar vienu fantastisku grāvēju izceļās.

7/10