Goran Gora - Mystyrys Yrs
Nesen runājot ar kādu paziņu spriedām par to, cik forši ir noķert kādu jaunu, topošu zvaigzni tajā mirklī, kad šis mākslenieks vēl nav zināms, tad, kad viņš sper pirmos nopietnos soļus atpazīstamības virzienā. Diemžēl, no pašas agrīnākās stadijas nevienam ārzemju māksleniekam vēl neesmu spējis sekot (ceru, ka par pirmajiem kļūs ieliskie HURTS, kurus pamanīju pēc pirmā singla), bet pašmāju mūzikas skatuvē esmu lepns par to, ka "noķēru" to reizi, kad kādā 2005. gada otrās puses vakarā pirmo Goran Gora demoierakstu Slow Down savā pārraidē "Pagrabs" atskaņoja Toms Grēviņš. Neliekuļošu — nebija tā, ka jau no pirmās reizes būtu sajūsmā kliedzis, ka viņš būs nākamais, kurš būs pirmajā pozīcijā visos Latvijas topos, tomēr tajā pat laikā viņu ievēroju un atcerējos tad, kad pēc pāris mēnešiem Slow Down jau bija izmalies cauri "Priekšnamam", un nonācis aktīvā radio rotācijā.
Goran Gora mūzikai ir kāda ļoti, ļoti laba īpašība — jo biežāk to dzird, jo vairāk tā patīk. Tas nav tikai mans viedoklis, tā domā daudzi, turklāt, kas nav mazsvarīgi, mūziķis ir pietiekami dažāds, tajā pat laikā vienmēr saglabājot savu stilu un visai unikālo rokrakstu. Jau klausoties Mystyrys Yrs biju pirmo vēstnesi — singlu Dance Away, kurā kā viesmākslinieks piedalās frYars, biju visai pārsteigts, jo dziesminieks bija pamatīgi mainījies. Ne uz labo, ne uz slikto pusi, bet vienkārši kļuvis citāds. Ja Jetlag bija iekļauts diezgan plašos, tomēr stingros rāmjos, tad jaunais ieraksts pārsteidz ar to, cik daudz žanrus un dažādus skanējumus iespējams sakombinēt, radot plūstošu un vienotu ierakstu. Gandrīz katra kompozīcija pamatīgi atšķiras no iepriekšējās, tomēr šķiet, ka tās ir speciāli radītas šādai secībai, tam, lai no vienas noskaņas organiski pārietu citā, nezaudējot kopējo pavedienu un identitāti.
Ļoti patīkami, ka neskatoties uz to, ka teju pusē no trīspadsmit skaņdarbiem (sešos) ir sastopami viesmākslenieki, ikviens no viņiem loģiski iekļaujas kopējā skaņu plūsmā. Bez jau pieminētā frYars, dziesminieks sadarbojies arī ar Tomasu Denveru Džonsonu, Detlefu, Andi Grīvu, Kseniju Sundejevu un sievu, Astro'n'out solisti Māru Upmali-Holšteini.
Vēl kāda lieta, kas ļoti iepriecina, ir tā, ka tieši tāpat kā iepriekšējā reizē, arī tagad gandrīz katrai no albuma dziesmām ir potenciāls kļūt par lielisku singlu. Bez jau pieminētā Dance Away, vēl vēlos uzteikt lirisko un ļoti skaisto Sometimes, pozitīvo un romantisko Garden kā arī dejiskos un nedaudz futūristiskos Glow un Prodigy.
Ne vienmēr tas piepildās, tomēr ļoti bieži ir tā, ka tas, kas ilgi nāk, labi nāk. Mystyrys Yrs ir trešais ieraksts, ko Goran Gora radīja šo gadu laikā, jo pirmos divus viņš izlēma nepublicēt. Šobrīd šķiet, ka tas ir pareizs solis, lai gan ļoti ceru kādreiz izdzirdēt arī abus slēptos albumus. Lai vai kā, tieši tāpat kā pirms trīs gadiem, mūziķis ir radījis disku, kas visdrīzāk būs mans šī gada pašmāju mīļākā plate. Visu cieņu!
9/10