Hurts - Happiness

Iepriekš jau vairākkārt esmu minējis, ka ļoti, ļoti gaidīju Hurts debijas albumu, jo par šiem Mančestras vīriem pastiprināti interesējos no, šķiet, šī gada janvāra, kad pirmo reizi izdzirdēju singlu Wonderful Life (viņu parādīšanos BBC Sound Of 2010 saraksta ceturtajā vietā kaut kā palaidu garām). Jau pavisam drīz, paskatoties citas kompozīcijas (tobrīd, ja nemaldos, youtube bija atrodama vien Blood, Tears & Gold), sapratu, ka viņiem ir pa spēkam kļūt par pasaules līmeņa megazvaigznēm, un šī ir mana iespēja izsekot zvaigznes dzimšanai jau kopš pirmā singla. Interesanti, ka līdzīgus vārdus šī gada martā savā blogā (patiešām iesaku to izlasīt, ļoti interesanti) teica arī mans kolēģis Monvīds, kuram gan tolaik ar eRoku nebija nekādas saistības.

Uzskatu, ka Hurts lielākais pluss ir tas, ka viņi spēj teicami apvienot melodijas un tekstus — lai gan muzikālais materiāls, lielākoties, ir skumjš, lirikas to kompensē un nodrošina teicamu balansu starp bēdām un cerībām. Viņi ir paņēmuši visu labāko, kas inteliģentajā popmūzikā ir sastopams, un apkopojuši to it kā ikdienišķā, bet tajā pašā laikā ļoti interesantā kokteilī. Pat cilvēki, kuri ikdienā elektropopu un sintpopu neklausās vispār vai klausās ļoti maz, pārsvarā, patiešām atzinīgi un pozitīvi vērtē šī kolektīva veikumu.

Gribas arī izcelt profesionālo producentu darbu — ar šiem pienākumiem tika galā paši Hurts, sadarbojoties ar mazpazīstamajiem Džozefu Krosu un Jonasu Kvantu. Visas kompozīcijas, arī iepriekš zināmās, Happiness izklausās daudz labāk un profesionālāk. Tās ir noslīpētākas, precīzākas un interesantākas — ikkatrā var sadzirdēt ko jaunu, kādu patīkamu niansi, kas iepriekš palikusi apslēpta. Patiesi arī priecē fakts, ka liela daļa no 11 (12, ja skaitam arī paslēpto Verona) skaņdarbiem ir potenciāli singli, turklāt tie varbūt visdažādākie — no izteikti dejiskiem gabaliem piemēram, Better Than Love, līdz skaistām, tumšām mīlas dziesmām, piemēram, Devotion, kas ir sadarbībā ar Kailiju Minogu. Ir daudzi singalongi, un esmu 100% pārliecināts — ar katru nākamo izdoto kompozīciju vīri iekaros arvien jaunas virsotnes.

Lai gan eRoka kolektīvā par viņiem ir dalītas domas (vieni ir stāvā sajūsmā, citi saglabā piesardzību — sak, šobrīd vēl nepārliecina, redzēs, kā izskatīsies un izklausīsies nākamie ieraksti), šoreiz atzīmi izlikšu no nedaudz subjektīva, grupas atbalstītāju skatu punkta. Uzskatu, ka Hurts ir izteikti favorīti cīņā par gada labāko debiju, kā arī nopietni pretendenti uz gada albuma statusu. Šis ir jādzird ikvienam!

9/10

Lūk, oriģinālais, 20 mārciņas vērtais Wonderful Life videoklips, kas, manuprāt, ir viens no veiksmīgākajiem pēdējo gadu laikā.

Lūk, otrais, jau Sony paspārnē radītais šīs kompozīcijas klips, kurš ir zaudējis ĻOTI lielu daļu sava šarma.