Iron Maiden - The Final Frontier
Izpildot lasītāju lūgumu, eRoks.lv piedāvā vēl augustā iznākušo smagā metāla grupas Iron Maiden albuma apskatu.
Nelielam ieskatam grupas gaitās — Iron Maiden (latviski — Dzelzs Jaunava), grupa, kas dibināta 1975. gadā, ir viena no zināmākajām smagā metālā žanra pārstāvēm, kā arī tiek uzskatīta par Britu Smagā Metāla Jaunā Viļņa (angliskais saīsinājums — NWOBHM) pionieriem. Blice ik palaikam pārdzīvojusi arī sastāva izmaiņas, turklāt visbiežāk tās skārušas vokālista lomu — tie viņiem bijuši pieci, no kuriem, protams, vispazīstamākais ir arī šobrīdējais Iron Maiden dziedātājs Brūss Dikinsons.
The Final Frontier ir pusapaļas jubilejas albums — tas grupai ir jau piecpadsmitais, turklāt visgarākais — vairāk nekā 76 minūtes garajā ierakstā apkopotas 10 dziesmas. Pati īsakā no tām ilgst četrarpus, bet garākā — 11 minūtes. Tas liek domāt par progresīvās mūzikas piesitienu, un tā nav kļūda. Mūzika ir ļoti piesātināta, kā nekā, grupai ir trīs ģitāristi (piezīme — parasti nav vairāk par diviem). Skanējums ieturēts labākajās Iron Maiden tradīcijās, iekļaujot arī vieglākus posmus — kā Mother of Mercy, kurā dzirdama arī akustiskā ģitāra. Isle of Avalon savukārt izceļas ar visai noslēpumainu skanējumu sākumā, kas vēlāk transformējas par ko nedaudz smagāku, bet īpatnējā aura ap šo dziesmu saglabājas.
To pašu var teikt par Starblind — arī tās skanējums, šķiet, diezgan tuvs episkajam metālam. Savukārt, The Talisman sākums jau ir ieskats folkrokā, tomēr jau pēc divām minūtēm sākas tipisks Iron Maiden. Vēl nevar nepieminēt jau par sākumā stāstīto ieraksta garāko dziesmu — When the Wild Wind Blows, grupas basģitārista Stīva Harisa sarakstīto dziesmu. Lielisks, episks skaņdarbs, kas apvieno sevī visu labāko, kas vien The Final Frontier sastopams — labāku noslēgumu nevar vēlēties! Starp citu, albuma dziesmas sakārtotas ļoti saprotami — nedaudz smagākie un ne tik komplicētie gabali ir sākumā, bet tālāk skan interesantākā ieraksta daļa.
Šis ir ļoti labs smagā metāla ieraksts ar citu žanru piejaukumu, kas, liekas, iekļauti tieši tik daudz un tieši tajās vietās, lai nekristu uz nerviem pat rūdītiem metāla faniem. Netrūkst ne smagu, ne melodisku izspēļu, un Dikinsona vokāls arī ir līmenī. Tiešām labi.
Albumam lieku 8 zvaigznes no 10
