John Talabot - ƒIN
Džons Tālabots jau kādu laiciņu silda mūsu sirsniņas un kaulus ar tropiskām hausmūzikas skaņām no siltās Spānijas — 2009. gads pagāja remdējoties ģeniālajā Sunshine, bet par pērnās vasaras himnu kļuva duets ar Glasser dziesmā Families. Pēc tādiem hitiem visi sadevušies rokās gaidīja debijas albumu, tiesa es sevi pie šo cilvēku skaita nepieskaitu, jo man vienmēr ir licies, ka elektroniskās mūzikas forma (tāda ko pārstāv minētais mākslinieks) ir labāk piemērota atsevišķām dziesmām, kuras izdot 12 collu platēs un likt pirkt dīdžejiem, nevis pilnmetrāžas albumiem. Labākie žanra albumi vienmēr bijuši bez hitiem, atmosfēriski, kopistiski savā noskaņā un vairāk ambienti, nevis dejiski. Es baidījos, ka Džons Talabots par šiem noteikumiem aizmirsīs un fin nebūs ģeniāls albums kopumā, bet gan atsevišķu veiksmīgu singlu mistrojums.
Un kā vienmēr man ir izrādījusies tiesa — ievadošais Depak Ine ir perfekts hausmūzikas grāvējs — šī dziesma izteikti parāda, kādēļ es mīlu šo žanru — tās perfektās “kāpinošās” uzbūves, garuma un tropiskās noskaņas dēļ. Sekojošais Destiny piedaloties Pional (nav ne jausmas, kas viņš ir) ir vairāk lipīgs popsingls. Šīs abas dziesmas savā ziņa atkārto un uzlabo gan Sunshine, gan Families formulas un tās var klausīties tik daudz un dikti, ka ir pilnīgi vienalga, kas seko tālāk. Un turpinājums, kas pārsvarā sastāv no trīs līdz četru minūšu instrumentālām skicītēm, paskrien garām diez gan nemanāmi un nerada tādu noskaņu kā pirmās divas dziesmas, lai gan ja kāds gribētu, tad savas pērles varētu atrast arī starp šiem skaņdarbiem.
Cerams, ka Talabots ar jaunu albumu radīšanu neaizrausies, bet izmantos savu talantu radīt tropu noskaņu radot vēl ģeniālākus singlus.
7,5/10
