Klaxons - Surfing The Void

Ziņas par to, ka pavisam, pavisam drīz dienas gaismu ieraudzīs Klaxons jaunais veikums, cirkulē jau kopš 2007. gada, kad tika izdots blices debijas ieraksts. Tolaik grupas ģitārists Saimons Teilors-Deiviss apgalvoja, ka jaunajā ierakstā varēšot dzirdēt dabstepa, deju un folkmūzikas ietekmes, kā arī pāris kompozīcijas būšot progresīvā roka stilā. Vīri paziņoja, ka plānojot ierakstu izdot 2009. gada sākumā, tomēr, kad pienāca noteiktais laiks, daļu materiāla nācās pārstrādāt — ierakstu kompānija Polydor uzskatīja, ka diezgan psihedēliskā plate esot pārāk eksperimentāla. Visa šī epopeja noslēdzās šī gada 25. maijā, kad BBC Radio 1 ēterā Zeina Lova programmā tika pirmatskaņota dziesma Flashover. Pēc šī ikvienam bija skaidrs, ka Mercury balvu ieguvušajam Myths Of The Near Future turpinājums tiks izdots jau šogad.

Jāatzīst, ka pirms Surfing The Void vairākkārt noklausījos arī 2007. gada ripuli, jo jau labu laiku nebiju to dzirdējis. Pēc šīm pāris reizēm mūzikas atskaņotājā iekļuva jaunais albums, un atšķirības nevar nemanīt. No samērā dejiskiem un aktīviem ritmiem (kā nekā diezgan liela loma bija reiva paveidam ņūreivam), klusuma periodā Klaxons ir kļuvuši tumšāki, agresīvāki. Ir sastopamas daudzas improvizācijas (vismaz tā tās izklausās), kas velk uz psihedēlijas pusi (atsauces uz pirmo diska materiālu), brīžiem radot tiešām grūti uztveramus skaņu jūkļus (jo īpaši šajā sakarā izceļas titulskaņdarbs Surfing The Void).

Ļoti interesanta ir arī producenta izvēle — indie roka speciālistu Džeimsu Fordu (veidojis albumus Arctic Monkeys, The Last Shadow Puppets, Florance And The Machine un daudziem citiem) nomainījis Ross Robinsons, kas līdz šim pārsvarā darbojies smagajā mūzikā, piemēram, kopā ar Korn. Loģiski, ka šīs pārmaiņas nevar neietekmēt skanējumu, un ir atzīstami, ka tādas notiek, taču šobrīd, ja vien tas nebūtu rakstīts uz diska, būtu grūti pateikt, kas ir izpildītāji, jo no Myths Of The Near Future skaņām nav palicis pāri teju nekas. Vai tas ir labi — grūti pateikt. Man liekas, ka ar šo smago izpildījumu grupa zaudē daļu sava šarma, taču, iespējams kļūdos. Lai vai kā, fakts ir tāds, ka tik spēcīgu singlu, kā bija Golden Skans (patiešām žēl, ka Latvijā tagad šis gabals asociējas ar šampūna rekāmu), jaunajā ierakstā nav, taču arī šobrīd aktuālajam singlam Echoes, Valley Of Calm Trees un Future Memories, kas ir labākie no Surfing The Void, nav ne vainas.

Kā jau minēju, Klaxons-2010 ar Klaxons-2007 salīdzināt nevar, un tās ir divas pilnīgi atšķirīgas grupas. Uzskatu, ka ļoti trāpīgi par šo plati izteicās mans kolēģis Rūdolfs:

"Varētu raksturot kā komerciālu un pārproducētu Sonic Youth, Panic! At The Disco un Klaxons pirmā albuma krustojumu."

Tieši tā arī ir, tāpēc izlemiet, vai vēlaties to klausīties.

7/10