Koncerta apskats: Bo Ningen Bodega klubā
Ar šo kvartetu no Japānas maza sastapšanās man sanāca jau pērn. Grupa spēlēja pēdējos akordus savam festivāla setam, bet es biju priekšlaicīgi ieradies uz nākamo izpildītāju priekšnesumu. Lai gan tikai pāris minūšu ilga, šī iepazīšanās atstāja pietiekami labu iespaidu un atkaltikšanos gandrīz gadu vēlāk tik gaidītu.
Par novēlotas ierašanās iemeslu kārtējo reizi kalpoja mājās aizmirstā koncerta biļete, tomēr par nokavēto īsti nebija, ko bēdāt, jo pirmās iesildošās grupas nosaukums vien jau izraisīja garlaicības māktu nopūtu — The Scenes. Tieši šī iemesla dēļ ir patīkami uz afišas redzēt, ka ir vēl kāds ansamblis, kas iesilda pirms vakara galvenās izrādes.
Younghusband, kam tika uzticēta vakara vidusdaļa, apstiprināja manu iepriekš izteikto patiku pret trīsdaļīgu vakara formātu. Grupa, kas aizsākusies kādā Londonas rajona guļamistabā (cik oriģināli!), sev atvēlētajā laikā atrādīja kompozīcijas no pavasarī izdotā debijas ieraksta Dromes. No guļamistabas lo-fi līdz indie mūzikai ar atsaucēm uz pysch žanru. Tieši tā varētu raksturot šo britu radītās kompozīcijas. To starpā izcelšanas vērta ir Silver Sisters, kurai atbilstoši vakara gaitai piemīt visvairāk pozitīvo emociju.
Nākuši no dažādiem Japānas nostūriem, bet satikušies un kopā mūzicēt sākuši Londonā. Tas arī varētu būt viss, kas jāzina par Bo Ningen pirmsākumiem. Tikai retajam ir dziļākas zināšanas tādā eksotiskā valodā kā japāņu. Bo Ningen (tulkojumā — sērkociņu cilvēks) dalībnieku satikšanās Londonā nav ietekmējusi saiknes ar mājām, un grupa dziesmas joprojām izpilda dzimtajā mēlē. Lielas problēmas tas nesagādāja, jo, domājot par lielisku dzīvo grupu, lirikas nav pirmais, kas nāk prātā.
Laikā, kad grupa atradās britu salās, tika izdots tās trešais studijas ierkasts ar vienkāršo nosaukumu III. Vakara gaitā lielākā daļa skaņdarbu tika atskaņoti tieši no šī ieraksta. Tādas kompozīcijas kā Kaifuku un Slider jau pašā sākumā izcēla pārmaiņas, kas jūtamas jaunajā ierakstā. Skaļuma rādītāji atradās pērn izjustajos augstumos, bet jaunais materiāls kļuvis daudzveidīgāks un nebalstās tikai uz troksni un improvizētiem ģitāru solo momentiem.
Programmas vidū Bo Ningen ķērās klāt vecajiem ieročiem — Henkan un Nichiyou -, kas atgādina negaisu no skaidrām debesīm ar spēju izkausēt manu, tavu un pārējo klausītāju sejas. Palīgā ņemot savus garos matus, par kādiem sapņo liela daļa daiļā dzimuma, Taigens, Juki, Kohhei un Mončans ieslīga pašu radītā trokšņa transā, kas pamatīgi uzlādēja sanākušo publiku.
Tuvojoties koncerta beigām, šaubas par to, ka Bo Ningen ir viena no labākajām dzīvajām grupām, praktiski vairs nebija. Turklāt ar improvizācijas palīdzību viņi pamanījās jau tā desmit minūšu ilgo Daikasei part 2 & 3 paildzināt līdz gandrīz piecpadsmit minūšu atzīmei. Ne velti, jo grupas pirmsākumi meklējami kādā Londonas studijā, džemojot pat desmit stundas bez apstājas.
To, ka šis kvartets visu dara ar fantastisku troksni ir skaidrs, bet glance, ar kādu tas tiek darīts, paceļ viņus pāris pakāpienus ausgtāk par citiem trokšņotājiem. Par šķērsli mūzikas baudīšanai neiespējami izskatīt arī valodu, kurā tiek nodots kāds no grupas ziņojumiem, jo mūzikas kvalitāte ir tik labā līmenī, ka tā ņem virsroku.