Koncerta apskats: Wiesulis un Sangvn Palladium
Tos, kuriem rūp pašmāju mūzika, nevar nepriecēt, ka pēdējā gada laikā ir sakrājusies jau vesela virkne pilnībā izpārdotu pašmāju mākslinieku lielformāta koncertu. Un nesenākais ieraksts šajā sarakstā ir repera Wiesuļa un producenta Sangvn pagājušās sestdienas uzstāšanās uz Palladium skatuves. Ja Fiņķis nesen savu pirmo lielo solo koncertu Rīgā salīdzināja ar pirmo play-off mājas spēli, tad šī koncerta gadījumā gribas vilkt paralēles ar vienlaikus notiekošo Rīgas derbiju Virslīgā (obligātā futbola atsauce). Bet ne tāpēc, ka tajā iezīmētos kāda sāncensība — šo salīdzinājumu vairāk balstu uz to, ka Palladium koncertzāli tik piepildītu un skaļu kā šajā vakarā var pieredzēt tikai dažas reizes gadā.
Ierodoties aptuveni stundu pēc durvju atvēršanās, atrast veidu kā komfortabli nostāties galvenajā stāvvietu zonā jau bija visai grūti, tikmēr pūlis jau bija sācis iesildīt balsis, dziedot līdzi pirmskoncerta dīdžejsetā skanošajām dziesmām. Runājot par iesildīšanu, koncerta īpašā viesa lomā bija abu vakara galveno varoņu cīņu biedrs Galeniex, kurš atrādīja materiālu no sava gandrīz jau gatavā debijas albuma. Spriežot pēc dzirdētā, tas varētu būt viens no muzikāli ekstravagantākajiem ierakstiem Latvijas hiphopā, sajaucot ļoti dažādas ietekmes. Īpaši gribētos izcelt viņa pavadošo bundzinieku, kuram nesagādāja grūtības dzīvajā nospēlēt ne drum&bass stila breikbītus, ne brazīliešu funk carioca ritmus. Tikmēr Galeniex brīvi plūda pāri šiem tik dažādajiem bītiem, jūtoties kā zivs ūdenī uz visiem no tiem.
Pēc viņa īsās, bet spilgtās uzstāšanās, jau visai drīz uz skatuves nāca arī vakara galvenie mākslinieki, visai paredzami iesākot ar viņu jaunā albuma En Prise ievadskaņdarbu Klāt. Tā jau tāpat ir lieliska izvēle koncerta iesākšanai, bet vēl spēcīgāku šīs dziesmas efektu padarīja tas, ka Wiesulis uz skatuves parādījās tikai pēc bīta maiņas tās vidū, piešķiļot uguni pūlim, kurš jau tāpat bija gatavs sprāgt.
Un tad jau Wiesuļa un Sangvn ātrvilciens bija uzņēmis apgriezienus, liekot nākamajai pusotrai stundai paskriet nemanot. Tās laikā atradās vieta gan teju visam jaunā albuma materiālam, gan spilgtākajām dziesmām no viņu debijas, gan arī dažiem citu mākslinieku skaņdarbiem, kur Wiesulis ņēmis dalību, piemēram, elpu aizraujošajam Mego gambītam no Melnezera Grāmatas. Protams, visinteresantāk bija dzirdēt tieši En Prise dziesmas, jo tās dzīvajā izpildījumā izskanēja pirmoreiz, bet uzreiz bija acīmredzams, cik daudzām no tām ir hita potenciāls. Visvairāk šajā ziņā izcēlās Šampanieša Malks, Pasarg’ Dievs un 213, bet sanākušie klausītāji ļoti aktīvi dziedāja vai repoja līdzi vismaz pusei no albuma dziesmām, kas ir īpaši iespaidīgi, ņemot vērā, ka albums iznāca tikai pirms mēneša un pirms tā netika izdots neviens singls.
Saldajam ēdienam gan bija atstātas jau labi zināmās Hārvijs Dents un Ko tā?, kas, likumsakarīgi, arī pūli iekustināja līdz vakara maksimālajai pakāpei. Šķiet, ka pie tā arī bija plānots vakaru nobeigt, jo gaismas zālē iededzās jau uzreiz. Tomēr pūlis tik aktīvi sauca viņus atpakaļ, ka tika atalgots ar atkārtotu Ko tā? izpildījumu, un likās, ka līdzi dziedāšana tobrīd bija pat vēl skaļāka nekā pirmajā reizē.
Interesanti, ka, atšķirībā no koncertiem pagājušās vasaras festivālos, Wiesulim šoreiz uz skatuves nepievienojās neviens no viņa Klīnikas Ierakstu biedriem hypeman lomā, Wiesulim savas rindas lielākoties skaitot vienatnē. Uz saviem En Prise dzirdamajiem pantiem gan pievienojās Marko un Galeniex, kā arī grupa 24. Avēnija kāpa uz skatuves, lai nospēlētu viņu albumā dzirdamo kopdarbu ar Wiesuli, bet lielāko koncerta daļu pār mikrofonu valdīja viņš viens. Un tā arī pierādījās kā pareizā izvēle, jo Wiesulim pilnībā pietiek gan enerģijas, gan harizmas, lai aizpildītu skatuvi visa koncerta garumā.
Vienīgais, pie kā varētu piekasīties — ja Wiesulis un Sangvn tiek pieteikts kā repera-producenta duets, tad gribētos, lai koncertā lielāka uzmanība būtu atvēlēta arī otrajam no viņiem, jo Sangvn lielākoties ieņēma repa koncertos ierasto “dīdžejs skatuves aizmugurē” lomu. Protams, iespējams, ka tā ir viņa apzināta izvēle, bet domāju, ka būtu interesanti nākotnē redzēt lielāku starmešu uzmanību arī viņu mūzikas instrumentālajai pusei. Bet visādi citādi domāju, ka, gan māksliniekiem, gan apmeklētājiem šī koncerta pēcgarša bija kā dziesmā pieminētais šampanieša malks.
Foto: Gundars Zaburdajevs