Les Savy Fav - Root For Ruins

Timam Haringtonam pēc visas loģikas ar šo albumu vajadzēja sasniegt tādas virsotnes, kurās šobrīd atrodas tādi grandi kā Bono, Kriss Mārtins un Trevis Morisons. Bet tomēr šiem vīriem no grupas Les Savy Fav būs jāpagaida līdz savam Joshu... fūūū Emergancy And I.

Šie vīri no Ņujorkas, Amerikas Savienotajās Valstīs muzicēt sāka jau deviņdesmitajos, sākotnēji spēlējot Fugazi ietekmētu post-hardcore. Interesanti, ka grupas debijas albumu 1997. gadā 3/5 producēja tobrīd nezināmais Džeimss Mērfijs, kas mūsdienās ir viens no populārākajiem producentiem. Ap 2004. gadu grupa sajūt asiņu smaku, izpelnoties milzu kritiķu atzinību par dziesmu The Sweat Descends, rezultāta stila maiņa uz daudz tipiskāku indīroku 2007. gada albumā Let's Stay Friends.

Raksta sākumdaļā pieminēju Bono, lai gan šobrīd nāk prātā cits īru Echo And Bunnymen tipa četrinieka dalībnieks The Edge. Nepārprotiet - Les Savy Fav ģitaristi neaizraujas ar edžiskiem ģitāras treļiem, bet rifi ir līmenī. Kā jau iepriekš, šeit ir kaut kas no hārdkora primitīvisma, indī klišejām un matroka smalkuma, tikai šoreiz tam visam ir piemests daudz cukurotāks un tautām pieņemamāks ģitāras rifu lipīgums.

Bet tomēr - kāda jēga no labiem, pat lieliskiem rifiem, ja tomēr albums garlaiko? Tieši tā, šis iespējams ir vistipiskākais, rezultātā garlaicīgākais Les Savy Fav albums. Ja Let's Stay Friends jums šķita pārlieku popsīgs, tad pie šī albuma varat nemaz neķerties. Lai gan tomēr platē ir arī labi, pat lieliski mirkļi. Appetites, Let's Get Out Of Here, Calm Down ir A klases skaņdarbi, bet Lips N Stuff pat A+ klases skaņdarbs.

Neskatoties uz to, ka albums kā viens veselums nenostrādā, tad tas nostrādā kā teicams aipodu albums. Ja tagad būtu kāds 1995. gads, es būtu vīlies, bet tā kā tagad ir 2010. gads, tad es mierīgi varu atlasīt labākās plates dziesmas un ielikt tās savā atskaņotājā. Rezultātā: albums iegūst un to var droši likt tuvu savam gada labāko dziesmu kopumu topam.

Albumam lieku 8 no 10

Les Savy Fav — The Sweat Descends (Live at Fun Fun Fun Fest, 2009)