Mark Ronson & The Business Intl - Record Collection
Lai gan Marks Ronsons ir viens no pazīstamākajiem un labākajiem producentiem pasaulē, ar to viņam nav gana, un brits vēlas kļūt arī par atzītu dziedātāju. 2003. gadā tobrīd popularitātes kalnā kāpjošais darbonis izdeva Here Comes The Fuzz, kas piedzīvoja pamatīgu izgāšanos, taču to kompensēja pēc četriem gadiem debitējušais kaverversiju ripulis Versions, kas sasniedza otro vietu Apvienotās Karalistes pārdotāko albumu sarakstā. Nu, pēc trīs gadiem viņš ir atpakaļ ar jaunu ierakstu, kam vajadzētu uzlabot versiju diska panākumus.
Atradis savu veiksmes formulu Ronsons to palaist vējā negrib — pēc manām galvenā iepriekšējā albuma rozīnīte bija daudzie prominentie viesi, un arī Record Collection ir pilns ar viņa draugiem un sadarbības partneriem, kā rezultātā pats Marks ir iedziedājis vien divas no 14 kompozīcijām. Lai viss neliktos tik ļoti līdzīgs priekšgājējiem, šoreiz skanējums liktos citādāks, līdz šim tik raksturīgie džeza un fanka elementi aizstāti ar astoņdesmito analogajiem sintezatoriem. Stipri palielinājusies arī šī laika hiphopa skanējuma daļa, līdz ar to muzikāli Record Collection ir pavisam citāds.
Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, diezgan pārsteidzoši, ka šoreiz ir sajūta, ka viesu ir par daudz. Jā, protams — lielais vairums no viņiem izskan kvalitatīvi un dara tieši to, ko vajag, bet kopējā koncepta pietrūkst. Šķiet, ka vēlme salikt visu kopā tā, lai patiktu visiem ir stāvējusi pāri spējai racionāli izvērtēt, ko iekļaut un ko ne. Piemēram, abi nedaudz vairāk kā minūti garie instrumentālie hiphopa skaņdarbi ir pilnīgi nevajadzīgi, jo tie izklausās kā dziesmu starpspēles ieraksta laikā, kas radītas, lai mūziķi negarlaikotos, bet nu iekļautas apjomam.
Vēl kā palielu mīnusu gribētos izcelt lielākās daļas kvalitatīvākās mūzikas salikšanu ieraksta pirmajā pusē (starp citu, arī uz 2007. gada plati daļēji var attiecināt to pašu), tādējādi piepildot to ar interesantu un pietiekami daudzveidīgu skanējumu, otro daļu atstājot nepieradinātākām un mazāk komerciālām (manuprāt, arī sliktākām) dziesmām. Ja jau iesāku par atsevišķiem gabaliem, tad gribētos izcelt pirmo singlu Bang Bang Bang, arī šobrīd aktuālo The Bike Song, Ronsona izpildīto Lose It (In The End), kā arī Somebody To Love Me, kurā piedalās Endrjū Vaiats no Miike Snow un Bojs Džordžs.
Plate nav slikta un to kārtīgi pelt negribas, taču tajā pat laikā ir skaidrs, ka kaveversiju albums bija daudz aizraujošāks un daudzšķautņaināks. Šeit ir kvalitatīvi singli, un vismaz tas priecē — ja ne viss ieraksts, tad vismaz daļa no tā tiešām ir lieliska!
