Michael Jackson - Michael
Jau no pirmajiem mirkļiem, kad tika paziņots, ka Maikls Džeksons ir devies uz labākiem medību laukiem, nav trūcis spekulāciju par to, ka nāve ir inscenēta un patiesībā ir vai nu mārketinga triks, vai arī vienkārši vēlme pazust no publikas acīm. Runas uz mirkli pieklusa, līdz atjaunojās uz filmas This Is It iznākšanu, jo titulgabals bija jauns un iepriekš nedzirdēts. Ar jaunu joni baumas atsākās 12. novembrī, kad Sony izziņoja šo plati, kurā atrodamas 10 līdz šim nedzirdētas kompozīcijas.
Ja iepriekš lielais vairums mēģināja pierādīt, ka Džeko ir dzīvs, tad nu daudziem šķiet, ka Sony cenšas apmānīt pircējus, ar Popa Karaļa vārdu pārdodot kāda cita iedziedātu materiālu. Nevar teikt, ka šīs runas ir bez pamata — pirmkārt, praktiski visa Džeksonu saime apgalvo, ka cilvēks, kura vokāls ir dzirdams Michael ir jebkurš, tikai ne Maikls, otrkārt, vairāki skaņdarbi ir pamatīgi apstrādāti ar, piemēram, autotjūnu. Treškārt kompozīcija Hold My Hand, kas ir nosaukta kā šī stāsta varoņa duets ar Akon atgādina Akon solo gabalu, kurā otru partneri var sadzirdēt vien, šķiet, pašā sākumā.
Ja neņem vēro potenciālo krāpniecību (neesmu šīs sazvērestības teorijas piekritējs, taču dažiem argumentiem grūti oponēt), kopumā plate ne ar ko īpaši nepārsteidz, drīzāk pat pārsniedz gaidītās cerības, jo mūzika ir neslikta, tajā ir saglabāta arī daļa no nelaiķa mantojuma. Diemžēl atsevišķās vietās piezogas sajūta, ka neskatoties uz producentu jūras uzcītību kaut kas nav līdz galam pabeigts (te nu jāpiekrīt Will.i.am, kurš sadarbojās ar leģendu viņa pēdējos dzīves gados, arī ierakstīja šo to, bet paziņoja, ka materiālu neizdos, jo tas nav noslīpēts līdz perfektumam, un Maikls nepieļautu līdz galam nepieslīpēta materiāla nokļūšanu pie klausītājiem), tam uzskatāms piemērs ir pirmais pieejamais gabals no ieraksta Breaking News — izklausās, it kā vokālās partijas būtu radītas gan ritmiski, gan stilistiski pilnīgi citādam skaņdarbam. Manuprāt, producenti stipri pārcentās.
Interesanti, ka divi pēdējie ieraksti diskā ir nākuši no Thriller perioda, kad, kā zināms, tika sarakstīti daudzi desmiti līdz šim dienas gaismu neieraudzījuši gabali — Behind The Mask un Much Too Soon. Ja par otro nevienu sliktu vārdu teikt nevar, tas izklausās pēc mūziķa darba un ir ieturēts viņa labāko askētisko balāžu stilā, tad pirmā gan ir viens no diska zemākajiem punktiem. Pārproducēts, ultramoderns, turklāt izklausās pēc remiksa — vienīgā labā lieta, ko tajā var saklausīt ir Džeksona vokāls. Turklāt paši pielietotais autotjūns noteikti nav tas, ko kāds no leģendas gaida. Tāpat jāatzīmē (I Like) The Way You Love Me, kas reiz jau bija izdota 2004. gada The Ultimate Collection zem The Way You Love Me nosaukuma. jaunajā versijā ir pievienoti papildus vokāli, turklāt tā ir remiksēta, tādējādi pamatīgi sabojājot vienu no labākajiem iepriekšējās dekādes Džeko garadarbiem.
Kā kvalitatīvu materiālu gribas izcelt Best Of Joy, (I Can't Make It) Another Day un jau pieminēto Much Too Soon. Par pēdējo jau izteicos, savukārt cita balāde Best Of Joy esot viena no pēdējām kompozīcijām, kuru meistars esot paspējis gan uzrakstīt, gan ierakstīt 2009. gada vidū. Tāpat man patiešām patīk (I Can't Make It) Another Day, kurā piedalās arī rokmūziķis Lenijs Kravics. Šī gada pirmajās dienās internetā noplūda saīsināta versija, kurā dzirdams tikai Maikla vokāls, un drīz pēc tam Lenijs apstiprināja, ka to ir producējis un ierakstījis kopā ar Popa Karali kā arī to, ka pats dzirdams ierakstā. Jāpiebilst, ka šis ir viens no pāris skaņdarbiem, par kuru autentiskumu nešaubās praktiski neviens.
Tas, ka ierakstu kompānijas centīsies nopelnīt pamatīgas naudas summas izdodot neskaitāmas kompilācijas ar viņa izdotiem un neizdotiem darbiem, bija skaidrs jau uzreiz pēc Džeksona aiziešanas mūžībā. Pirmais dubls ir paveikts pietiekami kvalitatīvi, taču arī tajā vien daži ir ievērības cienīgi darbi. Cerams, ka katru gadu nesaņemsim arvien sliktākus un sliktākus ierakstus, kuru sūtība būs izspiest kādu dolāru nemaz nedomājot par Karaļa tēla bojāšanu.
6.5/10
