Ok Go - Of The Blue Colour Of The Sky
Ok Go ir Čikāgas kvartets, kas vispasaules slavu iemantoja 2005. gadā, kad izdeva savu otro albumu Oh No. Galvenais iemesls, kāpēc šo ierakstu vidējais mūzikas klausītājs ievēroja bija tāds, ka tajā bija vairākas ļoti lipīgas dziesmas, kas tika papildinātas ar ļoti interesantiem videoklipiem. Piemēram, pirmā singla, A Million Ways, klipā bija redzama visu blices dalībnieku sinhrona dejošana pagalmā, kas uzņemta vienā reizē, no vienas kameras. Šis video klips 2006. gada augustā jau bija kļuvis par visu laiku lejuplādētāko ar vairāk kā 9 miljoniem reižu. Arī nākamais singls, C-C-C-Cinamon Lips, ieguva savu īpašo deju, tomēr Ok Go zvaigžņu stunda sita līdz ar Here It Goes Again klipa iznākšanu — tas ir kļuvis par vienu no visvairāk skatītajiem video youtube, iegūstot 2006. gada youtube balvu par kreatīvāko klipu, tomēr pati svarīgākā atzinība bija 2007. gada Grammy balva par labāko īso mūzikas klipu.
Nevar teikt, ka pēc šiem lielajiem panākumiem grupa būtu dusējusi uz lauriem. Pēc aktīvas koncertdarbības tā 2008. gada oktobrī paziņoja, ka kompozīcijas jaunajam ierakstam ir gatavas un viņi to ierakstīs Ņujorkā producenta Deiva Frīdmana vadībā, kurš pēdējo gadu laikā ir strādājis ar tādiem māksleniekiem kā MGMT, Mercury Rev, Flaming Lips un Clap Your Hands Say Yeah. Pērnā gada maijā internetā tika piedāvāta kompozīcija Skyscrapers, bet novembrī tika izdots pirmais sings WTF?.
Jau sākot ar Skyscrapers varēja dzirdēt to, cik ļoti Ok Go ir mainījušies. Atlikuši malā sev iepriekš tik ļoti raksturīgās pozitīvās un ātrās ģitāru skaņas pret mierīgiem, lēniem un elektroniskākiem akardiem, viņus ir grūti pazīt. Četrotne, kas pašlaik dzīvo Losandželosā, ir ieguvusi jaunu skanējumu, kurā dzirdams kaut kas no funk ritmiem, kaut kas no groove, kaut kas no deju mūzikas. Vīri ir atzinuši, ka šajā ierakstā, kas, pēc viņu vārdiem, ir "dejojamākais, svinīgākais, sirsnīgākais un godīgākais" veikums grupas vēsturē, ir ļoti daudz ietekmējušies no Prinsa, un to var dzirdēt ikkatrā skaņuplates sekundē.
Kopumā ripulis atstāj visai paliekošu iespaidu, pārmaiņas jāvērtē pozitīvi. Tomēr, kā jau bieži gadās, ir kāds "bet" — pat pēc vairākām klausīšanās reizēm, pēc kurām, starp citu, tas ar katru reizi šķiet arvien labāks un labāks (un tas ļoti priecē), atmiņā tā īsti neizķeras neviena dziesma, kas varētu būt liels topu grāvējs. Jā, konceptuāli plate ir augstvērtīga, viss šķiet secīgi un loģiski izkārtots un nekas nelec ārā no kopbildes, taču kaut viens augstvērtīgs singls, kādi bija Oh No ļoti pietrūkst.
Iespējams, ka daudzi nespēs saprast kādēļ, tomēr līdz šim Of The Blue Colour Of The Sky ir viens no tiem ierakstiem, kas 2010. gadā mani ir pārsteidzis visvairāk. Tas ir visai spēcīgs un interesants, tādēļ rekomendēju ikvienam iepazīties ar to, kādi tagad ir Ok Go!
8,5/10
Salīdziniet paši.