Omar Souleyman - Jazeera Nights

Omārs Saulīmans ir lielākā Sīrijas audiālā eksporta prece. Jau kopš 1994. gada Omārs izdod savus ierakstus, kuru skaits brīnumainā kārtā jau pārsniedz piecus simtus. 2007. gadā Omāram izdodas pat noslēgt līgumu ar nelielu ASV ierakstu izdevniecību Sublime Frequencies un tiek izdoti trīs kompilāciju albumi, pēdējo Omārs izdeva šogad un par to arī šajā rakstā.

Ja jums pēc ievada ir izveidojies priekšstats par Omāru kā kādu smieklīgu arābu mūzikas meistaru un neko vairāk, jūs rupji kļūdāties. Sāksim ar acīmredzamiem faktiem, vai slikts mūziķis uzstātos ATP festivālā? New  Musical Express pērn savā nākotnes zvaigžņu topā ielika augstajā piektajā vietā. Sliktas mūzikas pazīme? Jā, Omāra galvassega, ūsas un saulesbrilles izraisa smīnu, bet šo sākotnējo skepsi iznīcina Omāra mūzika, par kuru arī raksta turpinājumā.

Jazeeza Nights ir rietumniekiem domāta labāko Omāra dziesmu kompilācija un rietumnieki to patiesi novērtēs, vismaz tie kuriem patīk psihodēliska un reizē dejiska etniskā tehno mūzika un laika gaitā Omārs kļūs par līdzīgu ikonu kā Bobs Mārlijs. Omāra drouni, arābiskie ģitāras rifi, lieliskie nevienam nesaprotamie arābu murmulējumi ir tieši laikā un tiem kuriem šogad jūsmoja par Flying Lotus albumu Omāra albums būs patīkama medusmaize ar pienu. Jā, Omārs dažbrīd ir pārlieku psihodēlisks un dažbrīd pat garlaicīgs, bet tas ir tikai sīkums, jo ja tā nebūtu, tad šo albumu nebūtu vērts apskatīt, jo skaidras un visiem saprotamas popmūzikas arābu valodās mums ir pārpārēm.

Vai es jau minēju, ka šo albumu dzīvi mīlošie rietumnieki novērtēs? Jā, jo šis albums ir plats solis uz priekšu, lai Omārs Saulīmans kļūtu par jauno psihodēlijas tēvu un tādas dziesmas kā Dazeitlak Dezzelli  pēc gadiem skanētu kādu mazo deģenerātu mājas ballītēs. Iespējams viens no gada labākajiem albumiem un tas nav f..... joks.