Ought - More Than Any Other Day
“Pankiem nav smadzenes” un “Vīri ar ģitārām ir arhaisks barbaru arhetips, kas mūsdienu sabiedrībā nav aktuāls” ir divi apgalvojumi, kas ik pa laikam parādās dažādu apšaubāmu tipiņu galvās. Jaunie Montreālas talanti Ought apgāž šos divus teikumus, pierādot, ka gudra rokmūzika vienmēr ir modē un eksperimentāls/intelektuāls pankroks joprojām spēj nobliezt no kājām.
Ought savā astoņu dziesmu albumā mums piedāvā veiksmīgu īso vēstures kursu interesantajā ģitārmūzikā. Jā, šeit ir gan paši pirmsākumi (Velvet Underground eksperimentālie vijoļu drouni dziesmā Forgiveness), gan kaut kas no jaunajiem un talantīgajiem (Parquet Courts brutālais, bet intelektuālais primitīvisms dziesmā The Weather Song vai Swans jauno albumu greizo ģitāru burvība). Tāpat grupa neaizmirst par vidusposmu, piemetot kaut ko no Petijas Smitas, Television, Sonic Youth, pat post roka zelta laikiem. Bet nevienā brīdī neliekas, ka grupa kaut ko kopētu. Ought skan svaigi, mūsdienīgi un interesanti. Skan kā grupa kura ir atradusi savu rokrakstu, tikai tas vēl ir jānoslīpē.
Albuma šarms slēpjas tā raupjajā skaņā. Tas izklausās kā demo kuru ierakstījuši pusaudži kuri nesen atklājuši mūzikas apbrīnojamatību. Kā debijas albums kādai nu jau leģendārai grupai. Neskatoties uz šarmanto amatierismu, tomēr jāatzīst, ka Ought izklausās pēc profesionāļiem, kuri saprot ko dara. Šis albums pierāda grupas milzīgo potenciālu un ja grupa neizdomās izjukt, tādejādi kļūstot par kulta grupu ar vienu lielisku albumu, tad viņiem nākotnē ir visas iespējas ierakstīt kaut ko tik pat episki jaudīgu kā Daydream Nation (ja nezināji tad tas ir Sonic Youth albums)
8/10
