Paradise Lost - Tragic Idol
Jau kādu laiciņu tiek klausīts jaunais Paradise Lost gara darbs, un bez ievērības tas nedrīkst tikt atstāts novārtā. Tomēr, kamēr vēl neķeramies pašam ierakstam klāt, gribu īsumā iepazīstināt, kas vispār ir Paradise Lost, un ko viņi ēd.
Paradise Lost ir britu smagās mūzikas pārstāvji, kas izveidojās 80to gadu beigās. Interesanti, ka viņi savos darbības gados ir izveidojuši „muzikālu riņķi” — sākumos spēlējot nāves metālu, pamazām pārejot uz gotisko metālu (gotiskums gan ir saglabājies visos pārējos ierakstos), tad aizejot jau uz sintimetālu, kad visas metālgalvas spļaudījās par viņiem, un atkal pamazām ejot atpakaļ uz Paradise Lost ziedu laikiem — gotisko metālu. Un jau iepriekšējais ieraksts ir absolūti smagnējs un agresīvs. Un to turpinot, ir izveidojies šis — Tragic Idol.
Pirms vēl ieraksts nebija dots apgrozībā, mums tika iespēja noklausīties vienu no albuma dziesmām — Crucify. Sākumā gan likās, ka tāda parasta metāla dziesmiņa ir, bet laikam ritot, tā iepatikās. Nekas īpašs, bet laba melodija. Par laimi, pārējais ieraksts nemaz nav tik parasts un viegls.
Pēc pirmās noklausīšanās reizes tika jau konstatēta lieliska lieta — ieraksta viengabalainums. Iespaidīgs sākums un pacilājošas beigas. Tāpēc šeit nevar lietot teicienu — "some random songs". Ieraksta kompozīcija ir teicama.
Runājot par dziesmu kvalitāti, tad tās skan tieši tā kā vajadzētu skanēt kārtīgam, lieliskam gotiskajam metālam. Nika Holmsa (dziedātājs) balss skan tik pat labi kā Paradise Lost zelta laikos (1993 — 1997) — enerģiski, agresīvi un gotiski. Pašā instrumentālajā izpildījumā gan nekāda jaunas vēsmas nav jūtamas, kas priekš manis mazliet pietrūkst — patika, viņu kādreiz izmantotie, taustiņinstrumenti. Bet kā jau šiem puišiem pienākas, tad viņu trumpis ir lieliski melodiju atrisinājumi. Katra dziesma parauj un liek noprast, ka pie katras kompozīcijas ir piestrādāts. Protams, ir mazliet labākas un mazliet sliktākas. Gribu tieši izcelt šīs — Fear Of Impending Hell, Honsety In Death un tituldziesma. Pārējais saturs kvalitātes ziņā neatpaliek.
Kopsummā, ieraksts ir noteikti jādzird visiem smagās mūzikas faniem. Jāatzīmē, ka Tragic Idol nav priekš vārgām dvēselēm — tas ir kārtīgs metāls, kurā var ikviens savus garos matus kārtīgi izkratīt. Bet ja neatbaida agresīvs, gandrīz rēcošs vokāls, smagi, akmenī izcirsti ģitāru rifi un mežonīgas bungas, kas viss ir tumšā, gotiskā manierē, tad šīs 46 minūtes nebūs vējā laistas.
Atzīme — 8/10
