Peter, Bjorn and John - Gimme Some
Man vienīgajam ir grūti aprast ar domu, ka Young Folks ir jau piecus gadus veca kompozīcija? Teikšu atklāti — pārlūkojot informāciju par šo Zviedrijas trio, kas izdod jau piekto plati, pamatīgi nošokējos, pie tās izdošanas datuma ieraugot gadskaitli 2006., jo sajūta bija, ka visi šim svilpojām līdzi maksimums pirms gadiem trim.
Lai vai kā, kopš 2006. gada, Young Folks un Writers’s Block (albums, kurā minētais singls ir iekļauts) aiztecējuši daudzi jo daudzi ūdeņi un teju nekas vairs nav kā toreiz. Arī Peter, Bjorn and John ir citādi. Guvuši negaidītus panākumus, vīri sāka pamatīgi eksperimentēt, 2008. gadā izdodot instrumentālu albumu labākajās shoegaze tradīcijās. Nebrīnos, ka nespējat iedomāties, kā tas varētu izklausīties, tāpat nebrīnos, ka neesat neko dzirdējuši par Seaside Rock (tieši tā sauc minēto plati) — nekā īpaša, ja vien neesat liels shuegaze fans, ripulī nav. Pēc gada sekojošais Living Thing jau bija solis pareizajā virzienā, tas ir atpakaļ pie Writer’s Block skanējuma, tomēr arī tam ir kāds nopietns trūkums — šim trio tik ļoti raksturīgās enerģijas neesamība. Jā, Nothing To Worry About ir augstvērtīgs singls, tomēr tas bija gandrīz vienīgais patīkamais izņēmums visa materiāla... Zinot šo priekšvēsturi, citādi arī varam paskatīties uz jaunāko veikumu.
Pirmie secinājums, kas rodas pēc Gimme Some noklausīšanās — enerģija ir atpakaļ, komplektā ar ļoti plašu dažādu skanējumu miksli. Dzirdamas gan ātras un pozitīvas kompozīcijas, kas lieliski iederētos Writer’s Book, tāpat ir arī vairākas atsauces uz iepriekšējiem diviem studijas darbiem, skaņdarbs, kas stilistiski atgādina Brick By Brick no Arctic Monkeys (Black Book), gan arī dziesma, ko tikpat labi varētu būt radījuši R.E.M. (Down Like Me). Pārsteidzoši, tomēr pateicoties lieliskajam dziesmu izkārtojumam, šī dažādība netraucē, gluži otrādi — rada stāstu, kas ir nepārtrauktā kustībā un attīstās.
Jau minēju, ka jaunajā platē ir atgriezusies enerģija, par ko ir liels prieks, tāpat patiesi priecājos par to, ka vīri, šķiet, ir atraduši savu īsto skanējumu — tāda sajūta gan bija arī pēc jau daudzkārt minētā 2006. gada veikuma, tomēr šobrīd liekas, ka šis ir viņiem piemērotāks. Svarīgi, ka šī niša (nedaudz eksperimentāls indie ar visdažādākajiem ritmiskajiem zīmējumiem un muzikālajiem noformējumiem) nebūt nav no tām aizpildītākajām, tā kā zviedriem rodas vēl lielākas iespējas komunicēt ar savu klausītāju.
No atsevišķiem skaņdarbiem ko izcelt īsti nav — dziesmas nav sliktas, tomēr tām trūkst singlu potenciāla, un tās sevi attaisno, esot vienotā kopumā, tieši tādā secībā, kādu mūziķi ir izvēlējušies, citi varianti (pats notestēju) izklausās daudz švakāk. Ja tomēr kaut kas ir jāmin, patīkams ir pirmais singls Second Chance, kurā mazāk redzama albuma eksperimentālā puse, bet vairāk izcelti interesanti ritmiskie zīmējumi, ļoti vasarīgais Dig A Little Deeper (šī ir dziesma ar lielāko hīta potenciālu) un ļoti asprātīgā divas minūtes garā Breaker Breaker. Pārskatot savas izvēles sapratu, ka ikvienu no tām, izņemot Dig A Little Deeper, varētu aizstāt ar jebkuru citi diska gabalu, jo kopā tie visi ir labi, bet atsevišķi — nepārāk.
Gimme Some ir viens no interesantākajiem un spēcīgākajiem albumiem, kāds šogad ir izdots. Tas ir aizraujošs, pārsteigumu pilns, un noteikti raisīs daudzas patīkamas izjūtas. Paklausies, nenožēlosi, turklāt sapratīsi, ka vasara ir jau tepat aiz stūra!
8/10
