PS I Love You - Meet Me at the Muster Station

Diemžēl pa lielam neko daudz par šo Kanādā bāzēto grupu nezinu, tikai to, ka grupas kodolu veido divi hipsterīga paskata vīriešu dzimuma pārstāvji — viens no tiem atgādina Kurta Kobeina un Ziemassvētku vecīša apvienojumu, bet otrs ir vienkārši parasts džeks modernīgākā Kobeina krekla imitācijā.

Meet Me at the Muster Station ir grupas debijas albums. Viens no agrīnajiem plates singliem Facelove izpelnījās augstas rakstošo hip blogeru simpātijas un tas sākotnēji tika izdots kā daļa no split singla ar islāma disko metāla mākslinieku Diamond Rings.

Jāatzīst, ka no plates gaidīju patīkami liegu baudu ausīm populārās saldmūzikas mērcē, vismaz tāda sajūta radās pēc teicamā indī pop singla Facelove noklausīšanās senā pagātnē. Kaut kas no visiem lielajiem Kanādas muzikālā popmūzikas ceļa lielvārdiem ir saklausāms arī šeit, bet šoreiz vīri mums piedāvu īsti radikālu 10 dziesmu, pusstundu garu tripu, kas pārbāzts ar kaudzi dažādiem efektiem. Bet šoreiz joks ir tāds, ka šāda popmūzikas kakofinizācija izvelk albumu no iespējamās izgāzšanās, radot platei jaunas noskaņiskas sajūtas. Klaustoties šī albuma dziesmas man liekas, ka aiz muguras stāv kāds biedējošs vīrs. Bet šoreiz šī paranormālā sajūta nav nomācoša, tieši otrādāk pietiekoši izklaidējoša un dzīvot rosinoša.

Runājot par plates plates mīnusiem — šī noskaņa daudziem žanra faniem liksies nepaciešama, bet varētu teikt, ka viņi paši pie tā ir vainīgi, jo dziesmas lielākoties ir vai nu ļoti labas, labas vai fantastiski šokējošas kā Facelove vai 2012. Vēl akmens ar plusa zīmi grupas dārziņā ir plates īsums — grupa mums nespēj uzkrist uz nerviem ar savu skaļo un bieži vien uztverei grūti tveramo mūziku, tādēļ plati var klausīties vēl un vēl.

Grupas sakarā varētu runāt par horror indie pop un tas jau ir jauna žanra pamatakmens. Un par to un dažām lieliskām melodijām...

Albumam lieku 8,5 zvaigznes no 10.