Real Estate - Days

Real Estate turpina jau iesākto Kurt Vile/The War on Drugs šī gada kursu, tādā ziņā, ka konkrētie mākslinieki apvieno klasiskās muzikālās vērtības ar mūsdienīgu noskaņu. Ja Kurt Vile un The War on Drugs tēmē uz Brūsa Springstīna un narkotiskas hipno mūzikas kokteli, tad Real Estate lielu uzsvaru liek uz astoņdesmito indie jeb toreiz vēl brīvi dēvējamo alternatīvo roku (grupas kuras gribās minēt šajā sakarā ir The Clean, Galaxie 500, R.E.M pirmie albumi un nenovērtētie, grupas štatu kaimiņi The Feelies), bet tas vis skan tā kā tam būtu jāskan 21. gadsimtā. Joks par "čilveivu ar ģitārām" Real Estate gadījumā nav nekas smieklīgs un ir pat ļoti patiess.

Days ir krietni vien nopulētāks, komerciālāks un cilvēkiem, kurus neinteresē astoņdesmito gadu jangle pop, draudzīgāks albums nekā 2009. gada priekšgājējs, bet pavisam noteikti ne sliktāks. Šajā ziņā gribās pieminēt Pavement albumu Brighten the Corners. Piemēram, albuma nosacīti slavenākās dziesmas Easy, Green Aisles, It's Real un Out of Tune jau var uzskatīt par Real Estate klasiku. Šīm dziesmām droši vēl var pieplusot 7 minūšu beigu eposu (kas nemaz tik episks nav) All The Same, kuras nosaukums tā kā paņirgājās par grupas stilistiskajām, instrumentāliskajām limitācijām un pavisam droši var teikt, ka visas dziesmas patiešām izklausās vienādi, ko visticamāk skeptiķi izmanto kā argumentu (tiesa drīzāk kā pusargumentu), lai ierindotu grupu "overrated" plauktiņā. Tāpat šie bezgala ļaunie cilvēki (viņiem noteikti patīk Loutallica) saka, ka melodijas ir neizteiksmīgas. Bet tomēr, to es neuzskatu galīgi par mīnusu, jo grupa spēj radīt tādu miera, harmonijas un čilveiva noskaņu, kā arī mūzika ir tik labā nozīmē vienkārša, ka kaut kas tik episks kā 7 minūtes jangle pop izklausās kā ikdienas trīs mīnušu popdziesma, nevis 30 Seconds To Mars eposs ar garām sintezatoru iespēlēm un episkiem ģitāras solo. Šo argumentu dēļ par tiem augšup minētajiem cilvēkiem vien būs jāatbild uz Oļega Znaroku uzdoto jautājumu :"Domā man nav jūtu, bļ..?" "Jā, Oļeg tev nav jūtu," tā skan atbilde uz šo jautājumu, jo mēs reizēm gaidām kaut ko wow super star wars džordžs lūkass džareds leto kaut kas nedzirdēts uzšauj kosmosā, bet beigās nākās atcerēties, ka viss ģeniālais ir vienkāršs.

Days nav tas albums, kuru tu vienreiz noklausies, iemīlies tajā, bet nenoklausies to vēl vienu reizi. Pirmajā reizē tas šķiet tikai kā tīri labs fons, nākamajā reizē tas jau šķiet ļoti ok, bet trešajā (kādam ceturtajā, piektajā, sestajā u.t.t) tu būtiski iemīlies albumā. Jāatzīst gan, ka The War On Drugs un Kurt Vile vērtēju par kādu pusgramu augstāk, tomēr Real Estate ir viens no gada albumiem. Pats vainīgs, ka tev tas liekas pārlieku vienveidīgs, par vienu labu albumu tavā dzīvē būs mazāk. Tiesa pašās beigās gan jāpiemin — astoņdesmito gadu jangle pop oriģināli ir nesalīdzināmi labāki.

4/5

Pērc šeit

http://www.amazon.com/Days-Real-Estate/dp/...

Green Aisles mp3

http://www.gorillavsbear.net/2011/09/23/re...

Youtube stūris