RPA & The United Nations of Sound - United Nations of Sound

Protams, es cienu Eškrofta kungu par to, ko viņš deviņdesmitajos darīja ar savu vervi, lai gan tomēr vismaz man ir skaidrs, ka The Verve radošais balsts un spēks bija unikālais ģitārists Niks Makkeibs. Lai vai kā, 1997. gada hitu albums The Urban Hymns Ričardu iecēla "dižo britu pašpuiku lielajā četriniekā", kopā ar Ianu Braunu un brāļiem Galaheriem. Runājot par Ianu Braunu, tad vienmēr esmu viņu cienījis kā mākslinieku un dziesmu autoru, Galaheru dziesmām (vismaz no pirmajiem diviem albumiem) man ļoti patīk dziedāt līdzi, tad Ričards Eškrofts ar The Verve man vienmēr bijusi tāda intīma klausāmviela vakaros pirms gulētiešanas, it īpaši pirmais albums A Storm In Heaven, kas ir psihedēliskākais no visiem grupas albumiem.

Ričards Eškrofts pēc The Verve pajukšanas, protams, sāka nodarboties ar solo karjeru. Lai gan visus iepriekšējos trīs viņa studijas solo albumus neesmu dzirdējis un pavisam noteikti arī neklausīšos, tie kritiķu acīs netika augstu vērtēti. Bet tomēr ar savu jauno projektu Ričards ir pārspējis pats sevi, un mēs varam runāt par vienu no gada sliktākajem un reizē smieklīgākajiem albumiem. Patiesībā es cerēju, ka albums būs tik smieklīgs, ka gribēsies to ielikt so bad that it's good kategorijā, bet...

Albums protams ir sasodīti smieklīgs, bet tomēr smieklīgums īpaši nepaceļ tā līmeni, un albuma vidusdaļā tev jau sāk niezēt nagi un gribās patīt uz priekšu. Diemžēl tas nav tā vērts, jo var nākties nokavēt tādas "pērles" kā This Thing Called Life un Life Can Be So Beatiful. Ja pirmo dziesmu var uzskatīt par savdabīgu Eškrofta repu, tad otrā dziesma smieklīguma ziņā ir fantastiska Ričarda falseta dēļ...

Tomēr platē ir pāris salīdzinoši labas lietas. Pirmkārt, tā sēj pozitīvu emociju gammu, un, klausoties šos oldskūl disko bītus, (pats Eškrofts tos sauc par hiphopa ietekmētiem) vienkārši nevar nesmieties. Otrkārt, ievadošais Are You Ready? ir pat sanācis tīri simpātisks skaņdarbs. Eškrofta 100 reizes atkārtotais Are You Ready protams ir reti kaitinošs, bet tomēr dziesma kaut nedaudz uzsit nostaļģiju par veco labo britpopa ēras vervi. Arī ģitāras solo šķiet tīri simpātisks, tikai žēl, ka šis solo albuma gaitā tiek atkārtots neskaitāmas reizes.

Izskatās, ka britiem būtu jāievieš jauna klišeju kategorija — "Eškrofta klišeja", t.i. dziesma simfoniskā orķestra pavadījumā, kuras laikā nepārtraukti tiek atkārtoti vārdi Life un Music. Bet kopējais verdikts varētu būt tāds — albumu iesaku nopirkt tiem, kuriem mājās ir daudz marihuānas, un vienkārši gribās paņirgt par skaisto dzīvi un mūzikas spēku, vai arī kādam The Kooks fanam, ierakstot plates dziesmas matricā, un uz vāciņa uzrakstot "Seaside — DJ Tiesto Remixes". Pričardisti albumu spēs novērtēt. Neskatoties uz lieliski pavadīto laiku, es albumam nevaru ielikt sekmīgu atzīmi, tādēļ...

Albumam lieku 3,5 zvaigznes no 10.

Ričards Eškrofts 1995. gadā, dziedot par mūziku

Pēc 15 gadiem Ričards Eškrofts joprojām dzied par to pašu

No Comments