Salem - King Night

Runājot par šo Mičiganā bāzēto apvienību, tad tā spēlē īsti šausminošu mūziku, tātad ja tu esi oranžs amerikāņu ķirbis, kas gaida, kad pienāks Visu Svēto nakts priekšvakars, tad iespējams Salem ir tava mīļākā grupa.

Atsaucoties uz raksta ievadtekstā izteikto palamu, tad tā patiesi ir, jo oriģinālitāte un krutums no šī albuma staro aumaļām, ne velti katrs otrais grupu dēvē par kāda jauna žanra radītājiem kā witch house jeb raganu hausmūzika, rapegaze, screwgaze, drag un tā tālāk. Es varu tikai piemetināt— ulžgobgeizu, kapu noizs, gotiskais chillwave, katrā ziņā komentāros būtu interesanti dzirdēt jūsu variantus raksturojot Salem radīto mūziku.

Patiesībā aprakstot šo visu prātavētras putru primitivāk Salem spēlē gotiski industriālu mūziku ar hip hopa, dubstepa, trokšņmūzikas ietekmēm, tiesa tas viss ir pasniegts ļoti savdabīgā un sākotnēji šķietami neklausāmā kokteilī, bet ar laiku tu sāc pieņemt Salem radītās spēles noteikumus un albums kļūst pat ļoti klausāms, nu vismaz daļēji. Ievadošais titulskaņdarbs King Night iespējams ir plates virsotne — precīzāk visklausāmākā un neeksperimentālākā dziesma, pārējais neizplūstot garās runās ir totāls ulžgobgeizs .

Gotiskais Sleigh Bells tā 2010. gada mūzikas kontekstā varētu raksturot King Night, tiesa ja Sleigh Bells mūs vispirms paņem skaņas gūstā ar melodiju un tikai pēc tam ar kārtīgu devu troksni, tad Salem tevi sagrauj savādāk — padarot par hipsterīgu trokšņmūzikas dzīvnieku un liekot uz pleca uztetovēt vārdu ulžgobgeizs. Runā, ka lai attietu no šī albuma radītajām traumām ir jānoklausās visi albumi, kam mans kolēģis, kura iniciāļi ir NV iebāzis 9 balles (turpmāk tiks saukts par vucānšitgeizveivu), tādēļ šoreiz es kā māņticīga būtne no vērtējuma atturēšos.

Būūūūū