Shearwater - Jet Plane And Oxbow

Es brīnos kāpēc Shearwater līderis Džonatans Meiburgs nav kļuvis par romantisko intelektuāļu garīgo līderi. Itin veiksmīgs rakstnieks, ornatalogs un līderis grupai, kura tīri veiksmīgi atdarina Radiohead un Talk Talk. Tas gan nav nekas slikts, jo par labākajām Shearwater dziesmām domājams nekaunētos arī Toms Jorks. Tādas ir arī šajā albumā.

Pēc daļēji veiksmīgā mēģinājuma pielāgot grupas skanējumu lielākām cilvēku masām albumā Animal Joy un kaverversiju albuma Fellow Travelers, Shearwater radījuši pārsteidzoši kustīgu un krāsainu albumu. Par to jau liecina albuma vāciņš un pirmais singls, elektroniskais Quiet Americans, kas nedaudz atgādina pēdējā Wild Beasts albuma dziesmas. Grupai vienmēr sanākušas lēnas (vai ļoti lēnas) balādes — tādu šajā albumā gandrīz nav. Pat ja kādu dziesmu varētu dēvēt par balādi, tad tās ir vidēja tempa, varbūt neskaitot vienīgi noslēdzošo Stray Light At Clouds Hill, kura tiešām ir lēna dziesma. Īpaši veiksmīgas šoreiz grupai sanākušas garās dziesmas — Filaments un Radio Silence, kuras parāda to, ka neskatoties uz nelielām novirzēm stadionroka (Shearwater reiz iesildīja Coldplay un dažas dziesmas šajā albumā pierāda kāpēc) virzienā, grupa nebaidās būt nedaudz dīvaina un rotaļāties ar modernu krautroka estētiku.

Vai grupai izdevies pārsist savu meistardarbu Rook? Šobrīd to ir ļoti grūti spriest, bet man šķiet, ka tas viņiem gandrīz ir sanācis. Jet Plane And Oxbow ir kārtējais labais albums grupas diskogrāfijā, kas pierāda, ka Shearwater ir viena no nenovērtākajām mūsdienu grupām.

8/10