Tame Impala - Innerspeaker

Mans stāsts par šo grupu ir ļoti īss. Pavirši noklausījos kādu no grupas dziesmām, sapratu, ka nav tik tripinoši plūdoši (galvenais iemesls, kādēļ mīlu psihodēliju) kā cerēts, un nemaz albumu nemēģināju klausīties, bet tomēr apņemšanās noklausīties pāris albumus, kuri saņēmuši labas atsauksmes no kritiķu puses šogad, un, kurus es vēl nebiju noklausījies, darīja savu — Tame Impala šajā sarakstā tomēr es iekļāvu, dodot grupai vēl vienu iespēju. Un pareizi vien darīju...

Šie austrāļu psihodēliskie sēņu rijēji (patiesībā, tāds ir tikai viens Kevins Pārkers, kurš platē ir iespēlējis un iedziedājis gandrīz visu tās materiālu) patiesībā dara to pašu, ko krietni populārākie MGMT savā pēdējā albumā Congratulations, un daļēji darīja arī iepriekšējos darbos, tikai galvenā atšķirība — Tame Impala šāda psihodēlija tiešām sanāk, un tā nav vienkārši pozerēšana "Mēs esam radikāli džeki, kas agrāk radīja Kids, bet tā dziesma ir pops*ds, tādēļ tagad mēs pieaicināsim džeku no Spaceman 3, pacienāsim viņu ar skābi un būsim baigie triperi, yo" garā. Kaut vai apskatot grupas ietekmes, (visādi skābes rijējhipiji no sešdesmitajiem/septiņdesmitajiem, triphopīgie sēņu ēdāji Portishead, MassiveAttack, narkomāniski neaprakstāmais krautroks un tādi reperi kā GZA, RZA, kas pavisam noteikti aizraujas ar marihuānu) nākās secināt, ka viņi ir pilnīgi nenormāli. Šo lielo ietekmju blāķi vēl samaisa The Flaming Lips producents Deivs Fridmans, radot jaunu leģendu par Veina Koina ārlaulības bērnu Austrālijā.

Runājot par paša albuma dziesmām, ir grūti atrast, kur piesieties — albumā nav nevienas vājas dziesmas, un 53 minūtes paskrien nemanot. Ir interesanti izbaudīt, kā grupa samaļ vienā putrā savas ietekmes, no kurām manām ausīm visuzkrītošākā šķiet amerikāņu stoner metal blice Kyuss, no kuras pelniem, kā zināms, izveidojās viena no mainstream roka lielākajām un labākajām grupām Queens Of The Stone Age. Džosa Homes unikālā fuzģitāras skaņa rēgojās visa albuma garumā. Intresanti izklausās, kā grupa iepludinājusi triphopa ietekmes plates garākajā tripā Runway, Houses, City, Clouds.

Šis pavisam noteikti ir viens no gada labākajiem albumiem. Protams, līdz pilnībai vēl ir, kur tiekties, bet tomēr grupas talants no psihodēliski reibinoša solo pārlēkt uz teicamu popmelodiju nav vienkārši apbrīnojams, bet gan totāli šokējošs. Par to....

Albumam lieku 9 zvaigznes no 10.

Tame Impala — Half Full Glass of Wine