Tanlines - Mixed Emotions

Dejpanks, deju panks vai jaunais disko šķiet, ka ir miris jau kādus pāris gadus un pēc LCD Soundsystem paziņojuma par izjukšanu tiešām gribās uzdirst tam, kas ir iestrēdzis pagātnē sakot “Fui, tu klausies geju panku...”, bet tomēr ik pa laikam (ar regularitāti reizi gadā) uzrodas kaut kas vērtīgs arī šajā pusmirušajā žanrā. Kā pērn Holy Ghost un varbūt Cut Copy, bet kādēļ par New Order labāko dziesmu spēcīgumu mums neatgādinātu šis duo?

Tanlines nebūt nav jauns vārds blīvajā mūzikas lauciņā — viņi kotējās augstu jau kopš 2009. gada un tikai šis ir debijas albums. Ko tas nozīmē? Puiši visticamāk rūpīgi vākuši tikai pašas labākās dziesmas, lai debijas albums būtu pēc iespējas labāks... Līdzīgi kā jau minētie Holy Ghost. Un tas ir atmaksājies — vienīgā sliktā lieta, kas ir sakāma par šo albumu ir tā vāciņš.

Mixed Emotions nepiedāvā mums bagātīgu emociju buķeti kā sola tā nosaukums, jo albums ir viens liels prieks ar popmūzikas saldumu, kas nekad nepaliek pārlieku šķebinošs, bet gan ir gudrs un inteliģents. Sajūta, ka abi grupas dalībnieki patiešām zina kā radīt veiksmīgu dziesmu un vēl labāk albumu — to pierāda fakts, ka viens no diviem grupas dalībniekiem ir spēlējis basģitāristu matemātiskā roka leģendu Don Cabalerro ierakstos, tātad izmērcējis visus savus jaunības gadus eksperimentējot ar dažādiem ritmiem un grūviem, piezemējies uz nedaudz zemāku līmeni un radījis popmūziku.

Par dziesmām.tas varētu būt gan albuma lielākais pluss, gan mīnuss — neviena no tām nav super izcila un neviena nav super vāja, tās visas ir vienlīdz viduvēji labā līmenī, atstājot monolītu iespaidu. Līdzīgi kā jau minētais pērnā gada Holy Ghost albums, tikai šis duets drusku (pa dažiem gramiem) piekājās tam duetam minēta albuma monolītiskuma un dziesmu spēcīguma ziņā.

Domājams, ka veiksmīgā albuma balansa un optimisma dēļ, šis kļūs par daudzu cilvēku vienu no vasaras, kas jau ir tuvu tuvu, karstākajiem ierakstiem.

7,5/10