Piecgalvainais Oregonas neatkarīgo kovboju kolektīvs, kuru saknes datējamas šīs tūkstošgades pašā sākumā, pēc pieciem gadiem underground trimdā noslēdz līgumu ar ierakstu gigantiem Capitol, pateicoties grupas līdera un galvenā songvraitera (songwriter) Kolina Meloja dziesminieka prasmei un grupas prasmei diezgan tipiskas indie folk dziesmas izvērst episkos progresīvā roka skaņdarbos.

The King Is Dead ir sestais grupas albums un tas seko 2009. gadā izdotajai rokoperai/muzikālajai pasakai The Hazards of Love.

Šķiet, ka šoreiz grupa ir atteikusies no visām savā ultra/mega/hiper ambīcijām un ierakstījuši īstu popalbumu, bez 30 minūšu gariem muzikālajiem stāstiem trīs daļās. Šis fakts jau ir spējis sadusmināt The Decemberists fanus, kuriem jaunās 3-5 minūšu garās popdziesmas šķiet pa vienkāršu un jaunais albums tiek dēvēts dziļdomīgā četru burtu kopojumā, kas apzīmē to brūno štelli, kas saprātīgam cilvēkam nāk no tās vietas, kuru tava māte bieži sauc par vaidziņiem.

Kā galveno albuma ietekmi grupa min nevienam nezināmo Džordžijas četrinieku R.E.M. Un patiesi Maikla Staipa un pārējo agrīno ierakstu gars strāvo pārpārēm no visām 10 dziesmām. Īpaši tas jūtams dziesmā Calamity Song, kas patiesi izklausās kā tāda Reckoning neizdotā b-puse. Vēl šīs asociācijas paspilgtina fakts, ka platē kā viesmākslinieks piedalījies R.E.M ģitārists Pīters Buks.

Lai gan neesmu īsti pazīstams ar grupas iepriekšējo daiļradi, man šis albums patīk. Gandrīz visas 10 dziesmas ir melodisks alternatīvais kantrī, kas mierīgi varētu iekļūt raidstacijas 101 Kovbojs vai European Cowboy Hit Radio rotācijā — īpaši izceļamas ir dziesmas Don't Carry It All, Calamity Song, Down By The Water un This Is Why We Fight. Protams, grupas fani teiks, ka The Decemberists nav vienkārša hipsterkovboju apvienība ar  vienkāršām dziesmām par prēriju, zirgiem, džekiem kas apšauj viens otru, Hodorovska vesternu krutumu u.t.t., bet gan īsta progresīvā roka apvienībā (kā Muse), tieši tādēļ paredzu šim viscaur solīdajam albumam aizmirstību gan gada beigu aptaujās, gan grupas turpmākajā daiļradē. Visticamāk 10.0 vērtējumu The King Is Dead nesaņems.

Tas vai grupa mūs pārsteigs ar jauniem progresīvā roka eposiem vai arī ieslīgs popkultūras stagnācijā, to mēs redzēsim nākotnē, bet The King Is Dead jāatzīst ir pietiekoši labs albums, kuru tev [rupjš vārds] kovbojfob neiesaku klausīties.

6,5/10