The Kills - Blood Pressures
Ļoti ilgi domāju, ar ko lai šo rakstu sāk, tomēr lai cik dīvaini tas arī neizklausītos, ievadu tā arī neizdomāju. Iemesls tam ir gaužām vienkāršs — kaut gan vienmēr ar interesi un patiku esmu klausījies The Kills ierakstus, kaut ko pateikt par viņiem ik reiz ir bijis sarežģīti. Jā, tas izklausās un ir visai dīvaini, bet fakts paliek fakts — atrast pareizos vārdus šoreiz ir reti grūti.
Darbu pie Blood Pressures duets sāka jau 2009. gada septembrī, tomēr dažādu iemeslu dēļ tas dienasgaismu ieraudzījis vien tagad. Viens no svarīgākajiem kavēšanās iemesliem — Elisona Moshārta aktīvi darbojās supergrupā The Death Weather (pērn izdotā plate Sea Of Cowards mūsu gada topā ierindojās augstajā 8. pozīcijā), tādējādi pamatīgi aizkavējot jaunas mūzikas radīšanas procesu. Pēc tam savu vārdu teica ierakstu kompānija Domino Records, un sākotnēji plānotās 2010. gada vasaras vietā, disku saņemam deviņus mēnešus vēlāk.
Jāpiezīmē, ka tā arī ir labāk, jo ja Blood Presures tiktu izdots vasarā, tad tas aizēnotu Sea Of Cowards, un otrādi, un to pavisam noteikti nevēlētos nedz viena, nedz otra apvienība. Tagad, kad kopš „gļēvuļu jūras” ir pagājis teju gads, mūsu mūzikas atskaņotājos un sirdīs atkal ir vieta šāda stila mūzikai.
The Kills nebūt nav starp „smago” galu pārstāvošajiem kolektīviem, tomēr viņu mūzika ir pietiekami depresīva, lai ilgākā laika periodā nogurdinātu klausītāju. Skanējums ir samērā vienveidīgs (šoreiz gan tā nav kritika, gluži otrādi — viņu izpildījumā eksperimenti, visdrīzāk, izklausītos nepieņemami), tumšs, tādējādi pat ne uz brīdi nedodot klausītājam atpūtu. Ak, nē, samelojos — vidusdaļā uz 1 minūti un 14 sekundēm tiekam ievilkti askētiskā folkmūzikā (Wild Charms), kurā skaidri redzamas ir atsauces uz sešdesmitajiem (kaut vai ieraksta kvalitātē). Tā ir dīvaina atkāpe, kas tik ļoti disonē uz visa pārējā fona, ka pat izklausās lieliski. Pārējās 40 minūtes un 46 sekundes varam baudīt The Kills tādus, kādus esam viņus pieraduši dzirdēt — „tumšā” indie, blūza un roka kokteilī.
Apzinos, ka recenzija ir samocīta un nedaudz neveikla, tomēr tieši šīs noskaņas no diska arī gribēju izcelt. The Kills ir radījuši kvalitatīvu ierakstu savā garā (īpaši jāizceļ līdzība ar No Wow), man tas patīk, tomēr noklausīties līdz galam Blood Pressures ikreiz ir īstas mocības. Noteikti izklausīsies savādi, tomēr šis ir labā ziņā nomācošs ieraksts.
7/10
