The National - High Violet
Lai gan High Violet tika izdots jau 10. maijā, vien tagad saņēmos par to uzrakstīt. Esmu centies šo recenzīju iesākt vairākkārt, tomēr visu laiku notika kaut kas, kas to aizkavēja — vai tā bija gatavošanās eRoka atvēršanai, cita ieraksta recenzēšana vai arī nespēja atrast īstos vārdus, ko teikt par šo plati. Nu, kad tā ir drillēta jau pietiekami ilgi, ir izkristalizējies tas, ko par to vēlos pateikt.
Jāatzīstas, ka ar The National daļraidi pa īstam iepazinos vien 2007. gadā, kad viņi izdeva savu ceturto studijas ierakstu Boxer. Kritiķu slavēts, fanu mīlēts šis ieraksts ne vienu vien iepazīstināja ar kvintetu no Ohaio (grupa šobrīd bāzējas Bruklinā). Vēl joprojām diezgan bieži mēdzu klausīties šo disku, un izbaudu katru reizi, kad to dzirdu — vienkārši, tomēr komplicēti, skaisti un neticami aizraujoši — šķiet tā varētu īsumā raksturot plati. Starp citu, savu mīļāko grupas dziesmu Slow Show iekļāvu arī manis veidotajā eRoka atklāšanas miksteipā.
Pēc albuma, kurš pat Metacritic ir ieguvis vērtējumu 86 (apkopotas visu lielo portālu kritiķu atzīmes un ielikta vidējā) radīt ko tikpat labu ir sarežģīts uzdevums, tomēr Mets Bernigers un draugi to ir paveikuši. Vīri ir mācējuši progresēt, virzīties tālāk savā attīstībā, tajā pat laikā nepazaudējot sevi, viņi ir radījuši ko citādu, nepazaudējot The National garu. Protams, šim kolektīvam savu unikalitāti saglabāt ir nedaudz vieglāk kā citiem, jo solista ļoti zemā balss pamatīgi atšķiras no citiem un to ar kādu sajaukt ir pagrūti (tāpat kā, piemēram, Placebo līderi Braienu Malko vai Muse solistu Metjū Belamiju), bet arī to ir jāmāk pareizi izmantot.
Ļoti patīkami, ka šoreiz mūziķiem nav gājuši secen arī komerciālie panākumi — ja Boxer ASV albumu topā debitēja 68. pozīcijā, tad High Violet ierindojās augstajā 3. vietā, pirmajā nedēļā tiekot pārdots aptuveni 51 000 eksemplāru. Interesanti, ka pirmajā pieciniekā plate ir iekļuvusi vēl 9 valstu topos, tostarp Lielbritānijas un Kanādas.
No skaņdarbiem vēlos izcelt Sorrow, Anyone's Ghost, Afraid Of Everyone un Bloodbuzz Ohio. Noteikti jāpiemin tas, ka, neskatoties uz nedaudz vājāko kopējo skanējumu (bet uzsveru vārdu nedaudz), ripuļa singlu potenciāls ir augstāks kā Boxer iekļauto skaņdarbu. Esmu pārliecināts, ka vairākiem no šiem gabaliem (jo īpaši Afraid Of Everyone) ir visas iespējas kļūt arī par meinstrīma hitiem un tā ir vienīgā lieta, kas līdz šim grupai nav izdevusies — radīt vispasaules hitu.
Kā jau noprotat, High Violet vērtēju ļoti pozitīvi. Džeki ir spējuši noturēties pašu uzstādītajā līmenī, un tas vien ir sasniegums. Novēlu grupai beidzot kļūt atpazīstamai arī plašām masām, jo viņi to patiesi ir pelnījuši!
