The New Pornographers - Together

Šķiet, tas bija tik nesen, kad The New Pornographers laida klajā Together, taču patiesībā jau ir paskrējuši teju trīs mēneši... Ļoti gaidīju šo ierakstu, tomēr tad, kad tas beidzot bija pieejams,  visu laiku pagadījās kāds svarīgāks (vai arī vienkārši slinkums) darbs, un šīs supergrupas veikums tika atlikts malā. Vienu brīdi domāju, ka varētu gluži vienkārši noignorēt šo plati, tomēr tas nebūtu pareizi.

Diezgan pārsteidzoši, taču par šo kolektīvu, kas muzicē jau kopš 1997. gada, uzzināju vien kaut kad 2007. nogalē, kad netīšām uzdūros viņu togad izdotajam albumam Challengers. To izdzirdot biju patiesi pārsteigts — kā kaut ko tik labu var ignorēt pašmāju radiostacijas? Taču par šo tematu padomājot ilgāk, nonācu pie secinājuma, ka, šķiet, tā regulāri nevar dzirdēt nevienu no populārajiem mūziķiem, kas ir šo astoņu cilvēku skaitā. Ne mums atskaņo lielisko A.C. Ņūmenu, ne nedaudz ekscentrisko Denu Bejāru, un pat ne Atlantijas okeāna viņā pusē tik populāro Niko Keisu.

Manuprāt, vienmēr viens no lielākajiem šo mūziķu plusiem ir bijis tas, ka pirms katras kompozīcijas pirmās klausīšanās reizes, nekad nevari būt drošs, kas to dziedās, jo lielākoties skaņdarbus iedzied Ņūmens, Keisa, vai abi kopā, taču netiek arī smādēta sadarbība ar dažnedažādiem viesmāksliniekiem. Runājot par viesiem, jāpiemin, ka šoreiz to sastāvs ir vairāk kā pieklājīgs — Zaks Kondons no Beirut, Annija Klārka jeb St. Vincent, grupas Okkveril River līderis Vils Šefs un mežraga pūtēji no Sharon Jones & The Dap-Kings. Atgriežoties pie tā, ka katru dziesmu var dziedāt cits cilvēks, jāpiebilst, ka šajā reizē vēl labāk kā iepriekš viņi ir sadalījuši lomas, lai katrs varētu izpausties gabalos, kuros attiecīgais vokāls iederas vislabāk.

Runājot par kopējo skanējumu, nevar teikt, ka tas krasi atšķirtos no iepriekšējā materiālā dzirdētā, tomēr liekas, ka ar Together grupa ir veikusi nelielu soli Band Of Horses un Arcade Fire skanējuma virzienā, tomēr šeit nevar neko pārmest, jo tieši Vankūveras kolektīvs bija pirmie no šī trio, kas publicēja jauno materiālu. Salīdzinot ar Challengers, The New Pornographers ir radījuši daudz raitāku, ašāku skanējumu. Stipri reducēts ir lēno dziesmu skaits (šoreiz tāda ir viena no divpadsmit), turklāt nepamet sajūta, ka kā devītā atskanošā Valkyrie And The Roller Disco ir iekļauta iekļaušanas pēc, jo lai gan tā ir lieliska dziesma, kopīgajā bildē, kas ir dzīvīga un enerģijas pārpilna tā pilnīgi neiederas. Domājams, ja ar to tiktu ievadīta plate, būtu daudz labāk.

Vēl kāda lieta, kas nedaudz pietrūkst šim ierakstam — neskatoties uz to, ka ikviena dziesma izklausas labi un ir ļoti kvalitatīva, tās visas labāk izklausas tieši kā vienots veselums, nevis izvelkot pa atsevišķam fragmentiņam. Var jau teikt, ka tas nav slikti, tomēr šoreiz nav nekas tāds, par ko līdzīgi kā par 2007. gada albuma titulskaņdarbu varētu teikt: jā, šī ir tiešām izcila dziesma, viena no manām mīļākajām. Un es vienmēr esmu uzskatījis, ka tieši šādu, izcilu dziesmu radīšana, arī ir supergrupu galvenais uzdevums, jo tās tomēr ir citā līmenī kā "parastās" ierindas apvienības.

Jāatzīst, ka Together patiešām ir ļoti augstas klases ripulis, un, iespējams, ja to nebūtu radījuši The New Pornographers, tam pat ieliktu augstāku atzīmi, jo šī veikuma spēcīgākās dziesmas Sweet Talk, Sweet Talk, Valkyrie And The Roller Disco un We End Up Together tomēr nav tik lieliskas kā bija, piemēram, Challengers. Ja vien šis ieraksts iznāktu kaut kad pērn, esmu pārliecināts, ka tas stabili būtu gada labāko topa pirmajā trijniekā. Šogad būs grūtāk, taču jebkurā gadījumā tas ir jādzird!

9/10