The Vaselines - Sex With An X

Runājot par šo alternatīvā noise popa kolektīvu, mums jāpiemin kāds visiem labi zināms cilvēks, kurš jāatzīst gan, ka The Vaselines nekad nav spēlējis. Un tas ir Kurts Kobeins. Tieši pēdējais roka mohikānis šo ne augstākās raudzes grupu no underground vides hitmeikeriem uz brīdi padarīja par MTV līmeņa popstāriem, kad 1993. gadā akustisko ģitāru pavadībā grupa Nirvana izpildīja dziesmu Jesus Wants Me For A Sunbeam. Iepriekš Kurta kolektīvs dzīvajā izpildīja arī citus The Vaselines hitus Molly's Lips un Son of a Gun.

Kā jau rakstīju ievadā Sex With An X, kas ir tikai otrais grupas albums seko 1990. gadā izdotajam Dum Dum un teicamajam diskogrāfijalbumam The Way of the Vaselines: A Complete History

Neskatoties uz ārprātīgi šausminošo albuma vāciņu un salīdzinoši viduvējiem kritiķu vērtējumiem, es izbaudīju šo albumu, kurā ir iekļautas 12 muļķīgas un patiesi lipīgas popdziesmas, kas patiesībā arī ir tas ko mēs gaidām no grupas. Īpaši labas manuprāt ir pirmās trīs dziesmas Ruined, Sex With An X un The Devil's Inside Me, kā arī protams I Hate 80s, kurā grupa diezgan asprātīgā veidā Eižena Kellija un Franciss Makdžī izņirgājās par Duran Duran un citām astoņdesmito grupām ar īpaši sintizēti robotisku skanējumu vai vēl dažnedažādākajām šausmām. Nešaubos, ja dižais Kurts būtu dzīvs, kāda no šīm dziesmām būtu iekļuvusi Nirvana koncertu repertuārā, bet tagad sliktākajā gadījumā mums būtu jāpriecājās par lētu šo dziesmu Foo Fighters pakaļdarinājumu. Vienīgie pārmetumi albuma sakarā ir tā pārlieku sterilā producēšana, kas šādai grupai vienkārši nepiestāv un diez gan pavājās aranžijas.

Albums pavisam noteikti nav tas labākais, kas iznācis šogad, bet grupai, kura ir muzikāli klusējusi ļoti ilgu laiku, tā ir ļoti laba atgriezšanās pie saknēm. Es protams ceru, ka grupa nākotnē izdos vēl kādu studijas albumu.

Albumam lieku 6,5 zvaigznes no 10.