Underworld - Barking

Jau kopš 1994. gada, kad iznāca albums Dubnobasswithmyheadman Underworld vienmēr ir pratuši radīt komerciālu, bet tomēr atmosfērisku un gudru tehno/trance/deju mūziku. Protams, grupu par A+ līmeņa popstāriem padarīja filma Trainspotting, kuras centrālais moments ir cieši saistīts ar dziesmu Born Slippy .NUXX.

Skaidrs, ka pēc grupas galvenā tresītāja Darena Emersona aiziešanas 2000. gadā, grupa kļuva krietni vien atmosfērīgāka un opiskāka. Īpaši labs ir 2002. gada albums A Hundred Days Off, un jāatzīst, ka arī ļoti apcerīgais un ambientais Oblivion With Bells 2007. gadā šķita tīri labs. Kāds ir jaunais albums? Par to turpmākajos teikumos.

Jāatzīst, ka ar jauno albumu Barking grupa ir pazaudējusi gandrīz visu labo, kas šo grupu raksturoja iepriekš. Muzikāli jaunais albums ir tipisks mūsdienu deju mūzikas ieraksts — apvienojot pliekanas house, drum and bass un brīžiem pat dubstep klišejas, grupas centrālā tēla Karla Haida teksti no spontāni izkliegtiem narkomāna/alkoholiķa murgiem ir kļuvuši pārlieku sentimentāli un jēli. Viens no plates producentiem ir Pauls Van Diks un domājams, tas pasaka daudz par šo albumu. Protams, galīgu Scooter līmeni Underworld nav sasnieguši un dziesmas no pilnīgas izgāzšanās izglābj grupas dalībnieku iedzimtā inteliģence.

Šis iespējams ir vājākais Underworld albums un es esmu dzirdējis grupas astoņdesmito sintīpopa eksperimentus, kas man šķita krietni smieklīgi. Bet lai vai kā, ja jūsu zināšanas par Underworld aprobežojas ar dziesmu Born Slippy un jūs itin bieži apmeklējāt pasākumus Ogres estrādē, kad tā bija atvērta, tad šis ieraksts jums šķitīs pat tīri labs.

Albumam lieku 4,5 zvaigznes no 10.