Weird Dreams – Choreography

Jaunie britu talanti piedāvā reverbētu ģitāru pārpilnu popu. Atkal? Tieši tā — atkal... Weird Dreams nepretendē uz augstu oriģinalitātes procentu un viņu pārstāvētais žanrs jau sen ir kļuvis par daudz vīpsnātāju skepticisma avotu. Tiesa Weird Dreams nav tādi kopētāji, ka gribētos viņus nolīdzināt līdz ar zemi un dēvēt dažādos rupjos vārdos — viņi tīri veiksmīgi spējuši papildināt itin vienkāršo žanru ar dažādām interesantām niansēm, kā arī spējuši ielikt kaut ko no sevis. Šis ieguldījums no sevis ir unikālā ģitāru skaņa, kas atgādina par atsevišķiem The Cure gabaliem, 4AD zelta dienu izdotajiem drīmpopa ierakstiem un jaunā viļņa galvenā ģitārista John McGeoch ģitāras rifiem (Siouxsie and The Banshees, Magazine), tikai tas viss skan kaut kā pavisam savādāk — amatieriski šarmantāk.

Albuma noskaņa ir ne tās drūmākās melanholijas garā un to precīzi raksturo albuma vāciņš, kas rada sajūtu, ka grupa ir iesprūdusi ar savām reverbētajām post punk ģitārām kādā pārpasaulīgā mežā, pa kuru sen senos laikos skraidīja tautietis Robins Huds.

Choreography kopējais plūdums ir konstanti solīds, protams, varētu piekasīties, ka melodijas brīžiem skan nedaudz pa vienveidīgu vai reizēm pietrūkst šarma, bet nu tas tā... Neliels izlēciens ir dziesma numur deviņi Velvet Morning. Melodija, kura tev visu mūžu ir skanējusi galvā... Noskaņa... Tas viss saslēdzas tā, ka rodas sajūta — visas pārējās albuma dziesmas var būt galīgi nebaudāmas, bet šī dziesma izvilks albumu un to tāpat būs jādēvā par vienu no labākajiem savā žanrā.

Šobrīd grupa iesilda The War on Drugs un gribot negribot Weird Dreams ir jāsauc par britu atbildi Real Estate. Šobrīd Choreography paliek abu minēto kolektīvu pērn izdoto albumu ēnā, bet apvienojot abu minēto amerikāņu apvienību skanējumu un pieliekot klāt britu "tautas mūzikas" elementus, ko mazās devās varējām dzirdēt šajā albumā redzēsim daudz reverba pilnus dīvainos sapņus.

7,5/10