Atceroties Krisu Kornelu
Call me now it's alright,
It's just the end of the world.
You need a friend in the world,
cause you can't hide.
So call and I'll get right back,
if your intentions are pure,
I'm seeking a friend for the end of the world.
Kā vokālistam viņam piemita viena no spēcīgākajām balsīm rokmūzikā. Balss, kurā samijās sāpes, spēks un trauslums. Viena koncerta laikā bija iespējams piedzīvot pilnu emociju gammu, sākot ar sapņaino Black Hole Sun, beidzot ar agresīvo Slaves and Bulldozers. Tāpat nedrīkst aizmirst viņa talantu izpildot citu mākslinieku skaņu darbus. Šeit īpaši jāizceļ viņa versija par Maikla Džeksona dziesmu Billy Jean, ko Kriss padarīja par savu skaņu darbu.
Savu mūziķa karjeru Kriss sāka, spēlējot kaveru grupā The Shemps, kurā arī iepazinās ar nākotnes Soundgarden biedriem Hiro Jamamoto un Kimu Tahilu. Kā jau daudzām pusaudžu grupām, arī šim kolektīvam nebija lemts ilgs liktenis, taču draudzība neizzuda — tā laika gaitā mainījās, augot kopā ar jaunajiem trubadūriem. Paralēli mūzikas karjeras veidošanai Krisa pusaudža gadi pagāja, cīnoties ar ļoti smagu depresiju, kas regulāri noveda viņu pie situācijām, kad viņš neatstāja māju nedēļām ilgi, vienkārši nespējot iziet uz ielas savas slimības dēļ. Šai laikā viņš arī strādāja kā pavārs jūras velšu restorānā.
1984. gadā Kornels, Jamamoto un Tahils izveidoja Soundgarden. Pirmie pāris gadi grupai pagāja meklējot un atrodot savu perfekto bundzinieku, kurš beigu beigās izrādījās Mets Kamerons, kurš tai laikā spēlēja citā Sietlas grupā Skin Yard un vēlāk arī kļuva par Pearl Jam ritma daļas barvedi.
Pirmie grupas ieraksti atrodami 1986.gadā izdotajā kompilācijā Deep Six, un kurā dzirdami arī citi grunge žanra aizsācēji (Malfunkshun, Green River, Melvins, u.c.). Gadu vēlāk tiek izdots pirmais EP Screaming Life EP un vēl pēc gada seko otrais EP Fopp. Tai pašā gadā (1988) dienas gaismu ierauga grupas pirmais pilna garuma albums Ultramega OK, kurš tiek nominēts Grammy balvai kā labākā metāla uzstāšanās, kur gan piekāpjās Metallica — One. Šis ieraksts atver daudzas durvis jaunajai grupai, kuri tiek pie ierakstu kompānijas līguma ar „A&M Records”, kuru paspārnē tiek izdots grupas otrais pilna garuma ieraksts Louder Than Love. Pēc albuma izdošanas grupas sastāvā atkal notiek izmaiņas — Jamomoto pamet grupu, un viņa vietā uz īsu brīdi spēlē Nirvana bijušais ģitārists Džeisons Evermens, bet beigu beigās grupai pievienojas basģitārists Bens Šepards.
1990. gadā mūžībā dodas Endrjū Vuds, grupas Mother Love Bone vokālists, kā arī ļoti tuvs Kornela draugs un bijušais istabas biedrs. Šai laikā Kriss dodas tūrē uz Eiropu, un, esot tur, sāk rakstīt dziesmas savam kritušajam draugam. Rezultāts ir divi skaņu darbi Say Hello 2 Heaven un Reach Down, kas tiek ierakstīti, kad Kriss atgriežas ASV. Vēlāk grupai pievienojas divi bijušie Mother Love Bone dalībnieki un citi mūziķi, un top grupa Temple Of The Dog, kas nosaukta par godu rindiņai no Endrjū dziesmas Man Of Golden Words. Grupa ieraksta veselu albumu, kurš vēl joprojām tiek uzskatīts par kvintesenciālu attiecīgās ēras ierakstu.
Seko vēl pāris intensīvas tūres, līdz 1991. gadā tiek izdots albums Badmotorfinger, kurš paceļ grupu vēl nebijušos komerciālos augstumos, pateicoties singliem Jesus Christ Pose, Rusty Cage, u.c.. Šai laikā grupa kopā ar Nirvana, Pearl Jam un Alice in Chains veido tā saukto Sietlas četrinieku — šīs grupas kā četri ziloņi tur visu grunge scēnu uz saviem pleciem. Taču slavas zenītu grupa sasniedz 1994. gadā, kad izdod savu komerciāli visveiksmīgāko albumu Superunknown, kurā atrodama arī grupas visatpazīstamākā dziesma Black Hole Sun. Atšķirībā no iepriekšējiem ierakstiem šeit parādās maigākas melodijas un eksperimentālāki muzikālie risinājumi.
Šim ierakstam seko 1996. gada Down on the Upside, kas iezīmē grupas mākslinieciskās darbības noslēgumu. Albuma tapšanas procesā izceļas mākslinieciskas nesaskaņas starp Kornelu un Tahilu, saistībā ar grupas kopējo skanējumu, un Kornela vēlmi lēnām attālināties no grupas sākotnējās skaņas. 1997. gadā grupa paziņo par savu izjukšanu.
Gadu vēlāk Kriss Kornels ir gatavs izdot savu pirmo solo albumu, kas nāk klajā 1999. gadā un tiek saukts par Euphoria Morning. Šī ieraksta skaņa ir daudz maigāka nekā mūzika, kas tika radīta kopā ar Soundgarden, un tas ļauj Kornelam plašāk izpaust savu radošumu.
2001. gadā pēc grupas Rage Against the Machine izjukšanas Kornels pievienojas šīs grupas instrumentālajam sastāvam, radot jaunu projektu Audioslave, ar ko kopā tiek izdoti trīs ieraksti. Visi šie ieraksti saņem augstu kritisko atzinību un ir komerciāli veiksmīgi. Pirmā albuma ierakstīšanas laikā Kriss aktīvi cīnās ar alkohola un narkotisko vielu atkarību, un dažas dienas pirms albuma izdošanas viņš iestājas klīnikā, lai ārstētos no atkarībām. Ar laiku tas arī izdodas, un nākamo divu albumu ierakstīšanas laikā Kriss vairs nelieto apreibinošas vielas.
Pēc Audioslave seko atgriešanās pie solo karjeras, 2007. gadā klajā nāk otrais solo albums Carry On. Divus gadus vēlāk tiek izdots albums Scream, kurš līdz šai dienai tiek uzskatīts par vājāko ierakstu Krisa karjerā, jo producenta gods tiek uzticēts Timbaland, kurš albumu pārvērš elektriskā, radio singliem pilnā ierakstā, tādējādi pazaudējot lielu daļa Krisa personības.
2010. gadā Soundgarden izziņo savu pirmo koncertu 13 gadu laikā un uzstājas festivālā Lollapalooza. Tas grupai kalpo kā atspēriena punkts — 2012. gadā tā izdod savu atgriešanās albumu King Animal.
2015. gadā tiek izdots Krisa pēdējais solo albums Higher Truth.
Mūzika zaudēja leģendu, ģimene zaudēja vīru un tēvu, bet pasaule zaudēja cilvēku, kas iedvesmoja nepadoties. Šobrīd ir smagi palikušajiem, bet dzīves beigas nenozīmē stāsta beigas. Krisa Kornela stāsts turpināsies tik ilgi cik kāds klausīsies viņa mūziku, smelsies spēkus, iedvesmu no tās.