Intro.lv 2025. gada labāko Latvijas albumu TOP 15

Ziemassvētki ir laiks, kurā iepriecināt citus, tāpēc ir grūti iedomāties piemērotāku mirkli, lai apkopotu 15 labākos albumus Latvijā šogad. No vienas puses, tā ir iespēja pateikties mūziķiem par satriecoši paveikto darbu, bet no otras, iepazīstināt arī jūs ar, mūsuprāt, vērtīgāko Latvijas mūziku 2025. gadā. Lai vai kā, šie 15 ieraksti mums ir sagādājuši daudz prieka, un patiesi ceram, ka tā tas būs arī jums. No popa un repa līdz metālam un elektroniskiem eksperimentiem ar džeza elementiem, no absolūtiem debitantiem līdz izpildītājiem, kas savus pirmos ierakstus izdeva pirms vairāk nekā 20 gadiem — šogad starp labākajiem vietu atrada visdažādākie mūziķi. Tieši tāpēc bez papildus runām — lai patīkama lasīšana, klausīšanās un iepazīšanās ar labākajiem albumiem Latvijā 2025. gadā!

15. Detlef — Atmiņas par nenotikušiem notikumiem

Daudzus gadus bieži dzirdēta saruna dažādās kompānijās bija jautājums — nez, kur palicis Detlef? Bija dažādas baumas — te viņš dzīvojot ārzemēs, te viņš manīts Āgenskalnā — bet īstas skaidrības nebija. Tas viss mainījās 2023. gadā, kad pēc krietnas pauzes Uldis Dirnēns jeb Detlef atgriezās ar izpārdotu koncertu Palladium un pāris jaunām dziesmām. Kā jau tas ierasts, pāris jaunās dziesmas pārtapa veselā albumā, kurš arī nonācis mūsu topā. Muzikāli albums ir klasisks Detlef — patīkama latviešu rokmūzika. Īpaši veiksmīgs ir pirmajā dziesmā izteiktais aicinājums, ka „tūlīt viss sāksies”, jo tā tiešām arī ir. Pakāpeniski klausītājs tiek ievests Detlefa pasaulē, kurā liegas ģitāru arpēģijas veiksmīgi balansē ar Sonic Youth cienīgām ģitāru sienām. Veiksmīgi, jā, tiešām veiksmīgi, jo albuma spēcīgākais gabals ir Veiksmīgāk Nesanāk, un tas būtu pelnījis vietu katrā koncertā.

14. ritunsiic — Liepu Lapu Laipa

Pagājušā gada Latvijas albumu topu iesākām ar ritunsiic un UG UG UGG UGG sadarbību IGREK, savukārt šogad ritunsiic vārds atgriežas topā solo ampluā. Kaut arī Liepu Lapu Laipa tika izdota vēl 2024. gada Ziemassvētkos, Latvijas aukstās ziemas viducī, šī plate ir piesātināta ar skaņām no siltajām zemēm, jo pamatā ir veidota no lauka ierakstiem, ko Aleksis Luriņš ievāca, ceļojot pa Indiju un citām Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstīm. Siseņi, sitāra, putnu balsis un tempļu zvani šajā albumā ir meistarīgi ietērpi distortētos bītos un elektroniskos trokšņos, kas kā digitāli viļņi šalcas pāri un aiznes krāšņā ceļojumā. Kā jau īstā ceļojumā, tajā neiztikt arī bez draugiem, tādēļ Liepu Lapu Laipā sastapsiet gan tādus zināmus pašmāju vārdus kā Fiņķis un ansis, kā arī jauniepazītos Lodzi un Lisa Pflug. Alekša skaņu kolāža ir patiesi burvīgs lidojums laikā un telpā, tādēļ droši varam apgalvot, ka viņš kārtējo reizi mums ir dāvājis vienu no progresīvākajiem šīgada ierakstiem.

13. Evija Vēbere un Ivars Arutjunjans — Anomālija

Evija Vēbere turpina mūs priecēt ar saviem radošajiem projektiem, un šis gads nav izņēmums. Viņas jaunais albums Anomālija, kas tapusi sadarbībā ar bundzinieku un tuvu draugu Ivaru Arutjunjanu, ir pat pavirzījis viņas ambiciozitātes līmeni vienu solīti augstāk. Tajā brīvais džezs mijas ar modulārajiem sintezatoriem, un ar saviem neparedzamajiem ritmiem aizved klausītāju eklektiskā ceļojumā. Pa vidu Arutjunjana ārkārtīgi precīzajai bungu spēlei vairākās dziesmās sev vietu atrod arī Kārļa Auziņa majestātiskais saksofona izpildījums, kas gluži kā oāze piedod skaņdarbiem plašumu un ļauj klausītājam atvilkt elpu starp saspringtajām instrumentu partijām. Anomālija patiesi atbilst savam nosaukumam un ir viena no šogad interesantākajām novirzēm no normas Latvijas muzikālajā telpā.

12. Pretplūsma — Gauja

Apvienības Pretplūsma pieeja mūzikas veidošanai ir bijusi visai neordināra, jo, ja parasti dalībnieki sanāk kopā, izveido grupu, un tad sāk ierakstīt mūziku, viņu gadījumā viss sākās vienkārši ar trīs draugu vēlmi kaut ko uzspēlēt kopā, bet dziesmu rakstīšanas procesā tika pieaicināti vēl un vēl citi draugi, līdz viņi attapās kā sešu cilvēku grupa (kopš albuma izdošanas pievienojies nu jau arī septītais dalībnieks). Līdz ar to viņu debijas albums Gauja skan visai eklektiski, rotējot starp vairāku grupas dalībnieku vokāliem un skaņojumā sliecoties no pasmaga shoegaze līdz triphopa un coldwave ietekmēm. Cauri visiem no šiem skanējumiem viņi gan spēj plūst kā pa Gaujas straumi, tāpēc godam nopelnījuši vietu šajā piecpadsmitniekā.

11. Athodi Brīnumzemē — Mazbērniem

Prikolroks Latvijā vienmēr bijis iecienīts žanrs, bet Athodi Brīnumzemē to pacēluši jaunā kvalitātē. Vēl nesen viņi nospēlēja izpārdotu koncertu Angārā, bet tagad priecē mūs ar savu jauno albumu, kurš ir lielisks 2025. gada noslēguma skaņu celiņš, jo iesākas ar atgādinājumu, ka grupa ienīst mākslīgo intelektu. Muzikāli albums ir ieturēts grupai nu jau klasiskā, viegli elektroniskas rokmūzikas stilā, bet teksti joprojām atbilst iepriekšējā albuma Pohēma nosaukumam, proti, pilni ar melanholiskām un sirdi plosošām lirikām par meiteni ar čuru krāsas matiem un aicinājumiem nekad neierasties skaidrā. Kāpēc albums ir mūsu topā? Jo pietiek būt nopietniem, reizēm vajag vienkārši ieraut 0,7 un ļaut vārdiem plūst brīvi. Iespējams, ka šogad jo īpaši.

10. Stūrī Zēvele — arLabunakti

Grūti noliegt, ka arLabunakti ir ļoti svarīgs ieraksts Stūrī Zēvele radošajā stāstā. Tas ne tikai noslēdz grupas četru albumu ciklu, kas sākās ar ierakstu Labrīt pirms 11 gadiem, bet arī nāk komplektā ar ļoti ambiciozu papildinājumu — katrai no tajā iekļautajām 10 dziesmām ir tapis arī videoklips. Grupa jau ir paspējusi nomierināt tās cienītajus, ka cikla beigas nenozīmē apvienības beigas un apstāties iemeslu tiešām nav. Varētu teikt, ka arLabunakti ir tā priekšteča Labvakar ambiciozākais brālēns, jo skanējums kļuvis vēl plūstošāks, lielāku uzmanību pievēršot spēcīgām sintezatoru melodijām un agresīvākai bungu spēlei, kas ļauj tam visai droši “palīst” arī zem ārtroka birkas. Arī grupas spēja piemeklēt savai mūzikai tieši to dzejoli, kas konkrētajā situācijā izsaka visvairāk, ir saglabājusies visaugstākajā līmenī.

9. Tante Gaida — Happenings isn't endings

2025. gadā Latvijas mūzikā netrūka spilgtu debitantu, taču tieši Tante Gaida sevi ir pieteikuši visspēcīgāk. Principā varētu teikt, ka Happenings isn’t endings stāsts daudz vairāk ir par potenciālu un nākotnē gaidāmo, nekā līdz šim paveikto. Nepārprotiet — tas nenozīmē, ka esam devuši kaut kādus avansus, jo ieraksts ir godam pelnījis savu vietu topā. Tas ir ļoti skaists muzikāls piedzīvojums, kurā īpaši gribas izcelt teicami izmantoto daudzbalsību, kas būtībā kalpo kā vēl viens, turklāt gana vienreizējs, instruments. Tajā pašā laikā mums ir pilnīgi skaidrs, ka šis ir vien sākums kaut kam daudz, daudz lielākam. Grupai kā ierakstā, tā arī dzīvajā šobrīd nav analogu Latvijā, tik svaigs piegājiens mūzikai ir retums, tāpēc nebrīnieties, ja ar nākamo Tante Gaida ierakstu mēs līdzīgā topā satiksimies jau daudz, daudz augstākā pozīcijā, atceroties Happenings isn’t endings kā burvīgu prelūdiju.

8. galeniex & reivs — ambrāža

Klīnikas Ieraksti pēdējos gados cierē kļūt par Latvijas hiphopa svarīgāko vienību. Dažus no pēdējo gadu labākajiem repa ierakstiem tur radījis Wiesulis, bet viņam uz pēdām min ilggadējais cīņu biedrs Galeniex. Abus vieno mīlestība pret latviešu valodu un tās izlocīšanu stieņa dejotājām cienīgās pozās, atrodot jaunas, interesantas atskaņu tēmas un savijot tās kopā ar dažāda veida bītiem. Īpaši var izcelt dziesmu tērēt, ne krāt, kas zināmā mērā varētu būt garīgais turpinājums anša klasiskajam Jauni un bagāti, bet pasniegts no pretēja skatupunkta. Vienīgā sliktā lieta šim ierakstam ir tā, ka tas ir tikai 20 minūtes garš, tāpēc jācer, ka nākamais albums būs vismaz divas reizes garāks.

7. JUUK — Tulkojumi

Edgars Šubrovskis ir viens no Latvijas pagrīdes mūzikas dižgariem, kurš gadu gaitā spēlējis tādās grupās kā M. Gvarde, Kartāga, Hospitāļu iela, Manta un tagad arī JUUK. Kas vieno šos visus projektus? Tiem visiem ir nemainīgi augsta kvalitāte. To var teikt arī par jaunāko JUUK albumu, kurā ierakstītas folkroka versijas par dažādu tautu un autoru dziesmām latviešu valodā. Latviešu mūzikas pazinēji īpaši priecīgi būs par Bērnības Milicijas dziesmas Pasaule ir neērta vieta kaverversiju, kura izklausās pilnīgi savādāk, kā Jura Simanoviča versijā, bet ne par mata tiesu sliktāk. Albuma spēcīgākais gabals gan pavisam noteikti ir Sūdi, vairāk nenāciet, bet ikkatra dziesma aizkavēsies jūsu ausīs pēc ieraksta noklausīšanās. Tamdēļ, ielejiet vīnu, iededziet kādu sveci un klausieties Tulkojumi — labs vakars garantēts.

6. whenever near — joy eventually

Lai gan joy eventually ir grupas pirmais “īstais” albums, gan iepriekš izdotais EP short hair now, gan tam sekojošie singli jau bija ļoti konkrēti iezīmējuši whenever near skanējumu. Nekas būtiski nav mainījies arī šoreiz -  joy eventually delikātās ģitāru melodijas un teicami piemeklētās bungu partijas lieliski papildina Anneli Arro spēju ar lirikām un savu mazliet ievainojamo vokālu uzburt melanholisku mieru. Tas padara šo par perfektu skaņu celiņu kā saulainiem vasaras vakariem, tā pelēkām rudens pastaigām — par spīti tam, ka skanējums kardināli nemainās un tiek vien mazliet pieslīpēts, whenever near joprojām skan tikpat svaigi un interesanti, kā iepriekš.

5. Tesa — Interval

Mūsdienu steidzīgajā pasaulē spēja apstāties, ieelpot un nesteigties ir kļuvusi par teju vai lielu greznību, ko pieprot un var atļauties ne tuvu ne katrs. Tesa to ir pratusi allaž, taču tieši Interval kontekstā šī šķautne šķiet īpaši svarīga. Šis albums ir ļoti pamatīgs un monolīts darbs — gluži kā neapstādināma, milzīga dabas stihija tas dodas uz priekšu, dara to savā tempā, visam apkārt esošajam kļūstot nenozīmīgam. Brīžiem ieraksts paliek gaisīgāks, klusāks un minimālistiskāks, brīžiem tas uz priekšu skrien negaidīti aši, taču savu īsto seju tas parāda tad, kad klausītāju pārņem kā tāds īsts skaņas cunami. No tā nevar aizbēgt, to nevar apstādināt, tāpēc atliek tikai ļauties un izbaudīt, jo šajās skaņās kaut ko sev var atrast pat cilvēki, kas ar smago mūziku ikdienā ir ļoti tālās attiecībās.

4. Ods — Tavai Zināšanai Man Viss ir Labi

Lubezeres pašpuika Ods ir viens no duālākajiem tēliem Latvijas hiphopā — no vienas puses viņš bieži redzams kā nebēdnīgs jokdaris, bet, no otras, reti kurš pašmāju reperis savā mūzikā spēj piedāvāt tādu atklātību un introspekciju, kā viņš. Arī šajā albumā dziesmu noskaņa mijas no lecīgas fleksošanas ar mērķi paradīt, ka “mūsu zināšanai Odam viss ir labi”, līdz balansēšanai uz nervu sabrukuma robežas, kas liek domāt, ka tā tomēr ne vienmēr ir patiesība. Neatkarīgi no temata, Oda dziesmās vienmēr dzirdams tas, kā viņš māk strādāt ar melodiju un manipulēt bītus savā labā. Tāpat jāuzteic arī albuma instrumentālā puse, pie kuras Ods strādājis ar savu ierasto cīņu biedru Pre'set un vairākiem citiem šobrīd labākajiem pašmāju hiphopa producentiem, jo jūtams, ka ir īpaši piedomāts pie dažādām detaļām, kas izskaistina kopējo skanējumu.

3. Keitija Bārbale — mazāk nekā trīs

Keitiju Bārbali viņas debijā iepazinām ar izteikti akustisku skanējumu, bet viņas otrajā albumā varam atklāt to, kā viņas dziesmas izklausās nostrādātākos un bagātīgākos aranžējumos. Lai gan daudzu albumā dzirdamo dziesmu pamatā joprojām ir akustiskā ģitāra un viņas balss, to regulāri papildina dažādi citi instrumenti, kas piešķir šīm dziesmām patīkamu dziļumu un ieceļ viņas daiļradi jaunā kvalitātē. Šis pilnīgi noteikti bija viens no šī gada gaidītākajiem ierakstiem Latvijas mūzikā, jo par tā iespējamo tuvošanos bijām tikuši kacināti ar singlu virkni jau gandrīz divu gadu garumā. Beigās gan gandrīz neviens no šiem singliem neiekļuva albumā, bet viņas dziesmu katalogs ir tieši tik dziļš, lai pēc šī albuma vienpadsmit dziesmu noklausīšanās nebūtu jāilgojas pēc tām, kuras palikušas aiz borta. P.S. Apsolām, ka albuma ieņemto pozīciju šajā topā pilnīgi nekā nav iespaidojis albuma nosaukums.

2. Domenique Dumont — Deux Paradis

Deux Paradis ir Domenique Dumont trešais albums, bet to drīzāk varētu uztvert kā turpinājumu viņu debijas ierakstam Miniatures de auto rhythm, nevis tiešajam priekštecim People On Sunday. Ja tas bija pilnībā instrumentāls un tuvāks ambientajai mūzikai, šeit savukārt atgriežas frankofonais vokāls un debijas albuma skanējums, kas ir kā mūsdienīga interpretācija par astoņdesmito gadu franču popmūziku un balearic beat žanru. Sastāvdaļas šeit kopumā palikušas tās pašas, kā debijā — sulīgas basa partijas, enerģiskas sintezatora melodijas, sapņains vokāls un vēl sapņaināki ģitāras rifi, bet šķiet, ka iznākums šoreiz varētu būt sanācis pat vēl gardāks nekā iepriekš. Viņu skanējums joprojām ir tikpat unikāls, ka to būtu grūti sajaukt ar ko citu, un, lai gan dueta dalībnieki ar savu konceptu vairāk mēģina uzburt Franču Rivjēras ainas, mums šovasar neizdevās atrast albumu, kas piestāvētu garajiem Latvijas vasaras saulrietiem vairāk nekā Deux Paradis.

1. Bēdu Brāļi — Lauskas

2022. gadā Bēdu Brāļu debijas albumu DUENDE atzinām par otro labāko. Diezin vai vēlme iegūt pirmo vietu Intro.lv albumu topā bija trio galvenais motivācijas avots, sākot darbu pie nākamā ieraksta, taču rezultāts ir neapstrīdams — 2025. gadā Latvijas mūzikā tieši Lauskas ir, mūsuprāt, labākais albums. Lauskas ir teju perfekts paraugs tam, ko var gaidīt no otrā albuma. No vienas puses, tas ir tiešs un loģisks turpinājums DUENDE, bez milzīgiem pārsteigumiem attīstot tur jau manītās idejas. Tajā pašā laikā šoreiz grupas skanējums ir kļuvis daudzveidīgāks un plašāks, primāri pievienojot vairāk grandža un indie noskaņu, nebaidoties būt vietām klusākiem, savukārt citviet nevairoties no patiesi lipīgiem meldiņiem. Tas viss nozīmē, ka ieraksts diez vai ir aizbaidījis kādu iepriekšējā albuma fanu, taču pavisam noteikti ir palīdzējis kuplināt klausītāju rindas. Latvijā lieliskas mūzikas 2025. gadā nav trūcis, taču, ja vēlies dot iespēju tikai vienam mūsu valstī radītam darbam, Intro.lv ieteikums būs sākt ar Lauskām!

Visus mūsu topā iekļautos albumus iespējams noklausīties arī īpašā plejlistē:

Intro.lv 2025. gada labāko Latvijas albumu TOP 15 veidošanā piedalījās: Normunds Vucāns, Gundars Zaburdajevs, Lauris Anstrauts, Jana Udovenko un Kārlis Arājs