Cee Lo Green - The Lady Killer
Mūsdienu populārajā (lasi: komerciāli veiksmīgajā) mūzikā nav pārāk daudz piemēru, kad izpildītāju vienlīdz augstu vērtē gan fani (tie, kuri balso ar saviem maciņiem pērkot diskus, kā arī tie, kas aktīvi izsaka savu viedokli par jaunākajām platēm internetā), gan kritiķi. Vēl jo mazāk šādu mūziķu ir meinstrīma mūzikā, kuru var dzirdēt it visur, sākot no ballītēm, radio un mūzikas TV kanāliem, beidzot ar fonu veikalos un kafejnīcās. Lai ko tādu izdarītu, jāprot būt oriģinālam, piedāvāt jaunus, aizraujošus risinājumus un akli nesekot modei, tajā pat laikā nepazaudējot saikni ar to, kas attiecīgajā mirklī ir topā. Sī Lo Grīns to ir pratis vienmēr, un tas ir liels sasniegums.
Atšķirīgs un aizraujošs Atlantā dzimušais dziedātājs ir bijis vienmēr, ikreiz, kad mūs sasniedz kas jauns no viņa daiļrades, atklājas kāda iepriekš neredzēta talanta šķautne. Pirmais solo disks Cee-Lo Green And His Perfect Imperfections mūs iepazīstināja ar šo vīru, iesāka ceļu no hiphopa uz šodien viņam tik raksturīgo solmūzikas skanējumu, iesākto stāstu teicami turpināja Cee-Lo Green... Is the Soul Machine — it kā saglabājot ļoti daudz no hiphopa elementiem, tajā pat laikā radot vieglu, gaistošu, bet atmiņā paliekošu ierakstu. Nedrīkst aizmist arī abus Gnails Barkley diskus, kas tika izdoti pēc Cee-Lo Green... Is the Soul Machine — St. Elsewhere un The Odd Couple. Arī šajā projektā, kas tika radīts kopā ar ģeniālo Danger Mouse jeb Braienu Bērtonu, Sī Lo turpnāja iet jau iemīto pārmaiņu taciņu. Šķiet, ka tagad, izdodot The Lady Killer, pārmaiņu cikls ir noslēdzies — līdzības ar debijas ripuli, protams, ir, taču izaugsme ir notikusi visās frontēs.
Muzikāli šis veikums ir ļoti aizraujošs, un lai Jūs nemaldina singls Fuck You — protams, tajā ir dzirdamas dažas no skaņuplates galvenajām iezīmēm, taču pilnā garumā disks ir daudz savādāks, daudz nopietnāks. Tajā ir teicami sakausēti mūsdienu R'n'B akordi ar sešdesmito beigu/septiņdesmito sākuma solmūzikas un funk elementiem. Albuma galvenā tēma, kas pieminēta jau nosaukumā — skaistu sieviešu savaldzināšana un nogalināšana — rada asociācijas ar Džeimsa Bonda filmām, vien bez vardarbības — ripulis patiesi izklausās kā šīs filmu sērijas jebkuras daļas skaņu celiņš (un tas nemaz nav slikti) — izmalcināts, nedaudz elitārs un snobisks, taču tajā pat laikā arī dinamisks un viegli saprotams. Īpaši šajā sakarā izceļas gan intro, gan outro — gluži kā no filmas sākuma un beigām izņemti, tie rada apli, pēc kura noslēgšanās vēl un vēl gribas izdzīvot šo perfekti izstāstīto stāstu.
Ir patīkami dzirdēt, ka Grīns ir spējis pilnīgi visu materiālu, kas ne tuvu nav ieturēts vienos ritmos, sakausēt kopā, radot vienotu veselumu. Pat mūsdienīgajā un tik ierasti skanošajā Bright Lights Brighter City, ir pievienots šķietami mazs, taču nozīmīgs solmūzikas elements, kas kombinācijā ar unikālo vokālu paceļ dziesmu jaunā līmenī. Ja jau pieskāros vokāla tēmai, tad jāatzīst, ka tas ir viens no lielākajiem ieraksta plusiem — tik interesanta un daudzveidīga balss kā Sī Lo ir reti kuram, brīžiem pat šķiet, ka šis vīrs varētu jebkuru materiālu ar padarīt interesantu ar savu vokālu vien. Starp citu, tieši šāds, unikāls stilu savienojums amerikānim piestāv vislabāk, un to turpinot, esmu pārliecināts, vēstures anālēs mūziķis iekļūs kā viens no nozīmīgākajiem solmūzikas attīstītājiem žanra vēsturē.
Tikpat daudz kā fakts, ka albums skan kā vienots veselums, priecē arī tas, ka bez nu jau, nebaidos šī vārda, leģendārā Fuck You, ko dungo gan jauns, gan vecs (starp citu, noskatāties kompozīcijas klipu — lielisks), The Lady Killer ir dzirdami vēl vairāki lieliski gabali, kas noteikti ir potenciāli topu grāvēji. Tāds noteikti ir ultrpozītīvais Satisfied, kas skanējuma ziņā ir radniecīgs Fuck You, tāpat man ļoti patīk I Want You — iespējams, interesantākā kompozīcija diskā. Citu starpā jāizceļ arī labākajās septiņdesmito solmūzikas tradīcijās ieturētā sadarbība Lorenu Benetu skaņdarbā Love Gun. Būtu grēks nepieminēt arī jau pazīstamo kaverversiju Band Of Horses dziesmai No One's Gonna Love You (zemāk pievienota gan Sī Lo, gan oriģinālā versija), kas ir viena no manām visu laiku mīļākajām kompozīcijām. Pluss gan par izvēli pārveidot tieši šo dziesmu, kā arī par teicamo versiju.
Ja esi mūzikas fans, šis ir noteikti jādzird. Pat gadā, kad, šķiet, ir dzirdēts viss, ko vien mūzikas pasaule var piedāvāt, Sī Lo ar savu jaunāko gara darbu pārsteidz. The Lady Killer ir dažāds, bet vienots un ļoti aizraujošs ieraksts, kura pavadījumā pavadītās 50 minūtes aizskrien vienā elpas vilcienā. Kā jau teicu, šis ir jādzird ikvienam. Noteikti viens no gada labākajiem albumiem.
Šoreiz piedāvāju noklausīties trīs no plates singliem — tie dos aptuvenu ieskatu par to, ko gaidīt.
Oriģināls: