Daniel Rossen – Silent Hour/Golden Mile
Kamēr mēs mirstīgie gaidām "pārpasaulīgo Grizzly Bear" jauno albumu, vairāki šī projekta/supergrupas dalībnieki atzīmējas kā indivuāli mākslinieki. Basģitārists Kriss Teilors pērn izdeva solīdu debijas albumu zem pseidonīma CANT, kas bija moderns popmūzikas ieraksts, protams, nedrīkst aizmirst viņa talantu kā producentam, producējot gan Twin Shadow Forget, gan The Morning Benders Big Echo. Šogad ar mazu mazu albumiņu atzīmējas cits grupas dalībnieks Daniels Rosens, kuru varētu uzskatīt par otru nozīmāgāko dalībnieku grupā, viņš arī viena puse no dueta Department of Eagles.
Silent Hour/Golden Mile ne tikai apslāpē slāpes visiem veckatimenstmāniem, bet arī palīdz izprast konkrētā darba autora nozīmi grupā — Daniels Rosens ir atbildīgs par grandiozo Grizzly Bear pusi un zinot, cik ārprātīgi milzīgi un plaši skan minētā grupa, tad Rosena kunga nozīme grupā acīmredzot ir milzīga.
Silent Hour/Golden Mile ir episks 5 dziesmu ieraksts, pēc kura noklausīšanās tev šķiet, ka esi noklausījās kādas stadionlielas grupas dubultalbumu, bet tajā pašā laikā, tas ir intīms un izjusts ieraksts, kura pamatā fingerpicking tehnikā veidoti akustiskās ģitāras rifi, skaidri taustiņu akordi, šarmanti klibojošas bungas, tomēr telpu aizpilda Rosena vokāli, kas pat bez šiem bagātajiem aranžējumiem — spētu radīt sajūtu, ka tu klausies kaut ko ārprātīgi episku, kura pamats ir kaut kur dziļi okeāna vai tuksneša dvēselē noslēpts plašums.
Varētu teikt tā — Silent Hour/Golden Mile ir bezhitu, tādu kā iepriekš neizdoto Grizzly Bear dziesmu kompilācija. Vienīgā atšķirība no Grizzly Bear ir tāda, ka Rosens šoreiz ir viens un fonā nav vēl trīs nopietna paskata vīru, kas ūjina, radot harmonisku sešdesmito gadu hipijisku noskaņu. Tiesa no Rosena hipija dvēseles šoreiz nāk tikai neliela smaka, dvēseles sauciens šoreiz ir tendēts vairāk uz Motown Records zelta fondu. Diemžēļ minialbuma piecām dziesmām pietrūkst kāda nesošā skaņdarba — tās nav pārlieku melodiskas un galvā iesēžas varbūt tikai ar kādu desmito klausīšanās reizi, bet tas ir piedodami, jo šoreiz mūzika ir radīta dvēselei, lai atpūstos pēc milzu Grizzly Bear panākumiem. Varbūt ar lielāku hita potenciālu ir noslēdzošais titulskaņdarbs Golden Mile, kas rada sajūta, ka arī pārējās četras dziesmas ir vērts noklausīties daudz daudz reižu un ir arī pietiekoši lipīgs, apgāžot manis izteiktos izteikumus.
7,5/10
