Ed Sheeran - ÷

Eds Šīrans ir anomālija populārās mūzikas pasaulē — mūziķis, kurš apzinās, ka ne tuvu nav seksa vai stila ikona, bet tomēr ir spējis savākt milzīgus fanus pūļus, izpārdevis Vemblija stadionu un ar katru nākamo albumu arvien spēcīgāk sevi pozicionē kā vienu no modernās popmūzikas gigantiem.

Klausoties jauno ierakstu Divide, prāts nemanāmi sāk vilkt paralēles ar neapšaubāmo topu karalieni Teilori Sviftu — gados, kad tiek izdota viņu mūzika, tā dominē visās radio stacijās un youtube playlistēs, kā arī atrodas Spotify klausītāko dziesmu sarakstos. Taču atšķirībā no Teilores Eds vienmēr ir atstājis kaimiņu puikas iespaidu — tāds jauks, reizēm nekārtīgs zēns, kurš dzied par mīlestību, alkoholismu un meitenēm, kas ir atkarīgas no smagajām narkotikām.

Albums sākas ar lielisko Eraser, kam viennozīmīgi iesaku noskatīties extended versiju, kurā ir vārdi, kas vislabāk palīdz saprast Eda Šīrana autsaidera šarmu — But I found my happiness in fried food for my dinner / I wish that she could have been my first time. Šai dziesmai seko Castle on the Hill, kura, lai gan turpina ierasti nostaļģisko Eda Šīrana noskaņu, nespēj aizsniegties līdz agrāko dziesmu uzstādītajai latiņai.

Turpinājumā albums saglabā klasisko Šīrana naivās mīlestības auru, taču ik pa brīdim tiek iestarpinātas tādas dziesmas kā Galway Girl, kurā Eds priecīgi dzied par skaistu meiteni, ko ieraudzījis bārā, vai New Man, kur Eds spekulē kāds ir viņa bijušās jaunais vīrietis.

Viennozīmīgi jāatzīst, ka albuma dziesmām ir milzīgs singlu potenciāls. Jau izdotais Shape of You ir iekarojis čārtus, un jādomā, ka nākamais singls būs Perfect, kurš nu ļoti ļoti atgādina Thinking Out Loud. Abas dziesmas ir liriski ceļojumi perfektās mīlestības pasaulē, kuru klausītāji tik ļoti vēlas atbalstīt ar saviem makiem un ausīm, ka nekas cits neatliek kā šai dziesmai nokļūt topu pirmajās vietās. Un tas arī ir Eda Šīrana lielākais pluss — viņš spēj radīt mūziku, kuras mākslinieciskā vērtība nebūs pati augstākā, taču to darot viņš nezaudē savu naivumu. Tas nešķiet kalkulēti un klausītājs spēj noticēt, ka mūziķis pats tic tam, ko viņš dara.

Interesanti ir arī tas, ka dažas no albuma labākajām dziesmām ir atrodamas tieši Deluxe edition versijā, kurā slēpjas gan Save Myself, gan Nancy Mulligan, kas abas ir izcilas dziesmas.

Ja vien Teilore Svifta neizdos kaut ko jaunu, 2017. gads būs Eda Šīrana gads. Pasaule būs ruda, naivi iemīlējusies, un īpaši neuztrauksies par lieko svaru.

6.5/10