eRoks.lv 2011. gada singlu top 25

Vēl nav noklusušas vārdu cīņas ap šī gada labāko albumu, kad ķeramies klāt šī gada labākās dziesmas noskaidrošanai. Visticamāk, šis ir pēdējais gads, kad savu labāko dziesmu sarakstu mēģināsim pietuvināt singlu topa kritērijiem, jo šis formāts arvien straujāk sāk zaudēt savu aktualitāti. Par nākotni mēs parunāsim pēc gada, bet šodien, atskatoties uz aizvadīto 2011. gadu, var teikt, ka labas dziesmas ir turpinājušas birt kā no pārpilnības raga. Arī veidojot šo topu neiztikām bez asarām un skandāliem, katrs no autoriem cīnījās par saviem favorītiem un to nokļūšanu labāko 25 dziesmu vidū, tomēr sarakstā vietu skaits ir stipri ierobežots, un vieta atrodas tikai labākajiem. Dāmas un kungi, puikas un meitenes, ar nedaudz lielāku pompu kā pirms nedēļas, paziņojam savu šī gada Dziesmu topu.

Mixtape ar dziesmu topu variet noklausīties šeit.

25. Ed Sheeran — You Need Me, I Don't Need You

Kurš gan būtu domājis, ka šis saldais puisītis, kurš lielāko daļu gada dziedāja un teju visiem asociējas ar folkmūzikas balādi žanra labākajās tradīcijās The A Team, var arī parādīt attieksmi un parādīt to, ka ir pieaudzis. Neliela iedomības un dumpinieciskuma deva bija tieši tas, kas viņam bija vajadzīgs, lai viņu varētu sākt uztvert par nopietnu mūziķi!

24. Neon Indian — Polish Girl

Tā ir likteņa ironija, ka galveno Neon Indian 2011. gada albuma singlu sauc Polish Girl, jo albums kopumā ir daudz nopulētāks un vairāk popa, mazāk chillwave. Polish Girl, kas, skaidrs, ir dziesma par poļu meiteni, ir īsts pops ar  prātā paliekošām sintezatoru iespēlēm un šarmantu, tropiski siltu vokālu. Neona Indiānis Alans Palormo joprojām ir īsts astoņdesmito pavēlnieks, tiesa varbūt ne tik kruts, kāds ir pats galvenais pokemonu pavēlnieks Ešs Kečums.

23. Adele — Rolling In The Deep

Ja reiz šogad bija kāds mūziķis, no kura nebija iespējams izvairīties nekur visa gada garumā, tad tā bija Adele. Reti ir tie gadījumi, kad no janvāra līdz pat gada beigām kāds ieraksts atrodas pirktāko saraksta augšējā galā, vēl retāki ir tie gadījumi, kad dažādu valstu topos kādu singlu var atrast to virsotnēs visa gada garumā. Ar Rolling In The Deep tas izdevās, tāpēc šādu skaņdarbu nevaram ignorēt gada dziesmu topā.

22. Austra — Lose It

Gotiskā meitene Keitija Stelmanis ir pelnījusi ja ne trīszvaigžņu, tad vismaz divzvaigžņu ordeni par Latvijas vārda popularizēšanu. Šogad daudz skandētas ir gan Beat And The Pulse, gan Lose It, tomēr atšķirībā no pirmās, spocīgi tumšās, mazliet rituāliskās dziesmas, šī ir pacilājoša, ļoti skanīga un lipīga elektropopa paraugs. Piesātinātie sintezatori un dejiskais bīts liks ikvienam ja ne lēkāt līdzi, tad vismaz aktīvi sist klāt ritmu.

21. Wild Beasts — Albatross

Reti gadās, kad dziesmas noskaņu un skanējumu perfekti un absolūti precīzi raksturo tās nosaukums, tomēr šis ir viens no tiem gadījumiem. Klausoties Albatross nav grūti iedomāties okeāna plašumus, kurus vientuļi, nedaudz vienmuļi, tomēr graciozi un viegli šķērso šis putns. Tam netraucē nedz vējš, nedz jebkuri citi traucēkļi, tas pārliecinoši un mērķtiecīgi turpina savu ceļu, līdz sasniedz mērķi. Tieši tāda ir šī kompozīcija — tā ir neuzbāzīga, brīžiem pat nedaudz vienmuļa, tomēr savu mērķi sasniedz, kļūstot par vienu no gada skaistākajiem muzikālajiem piedzīvojumiem.

20. Patrick Wolf — The City

Pateikt ko jaunu un oriģinālu par tēmu, par kuru ir dziedājis, šķiet, ikviens mūziķis šīs pasaules vēsturē varētu šķist neiespējamā misija, neizpildāms uzdevums, tomēr Volfa kungs pieņēma šo izaicinājumu un viņam tas izdevās. Ļoti jauku, nedaudz naivu, tomēr visai oriģinālu mīlestības popdziesmu neviens nebija radījis jau pāris gadus, un kaut kā tāda pietrūka!

19. The Pains of Being Pure at Heart — Belong

The Pains of Being Pure at Heart šogad izdeva ļoti jauku albumu (vairāk par to lasiet mūsu 2011. gada albumu topā), kura viens no augstākajiem punktiem ir tā pats pirmais skaņdarbs — tituldziesma Belong. Šim lieliskajam indīpopa gabalam piemīt pozitīvs skanējums (daudzi tajā samana līdzību ar Smashing Pumpkins), kuram cauri vijas kas ļoti tumšs, radot teicamu noskaņu un spējot iepatikties ar pirmo noklausīšanās reizi.

18. James Blake — Limit To Your Love

Absolūts minimālisms ne vienmēr ir tā labākā izvēle, tomēr šoreiz Bleika jaunskungs ir trāpījis desmitniekā. Apbrīnojami vokālie dotumi kopā ar neuzbāzīgajiem bītiem un šķietami vienkāršajiem klavieru akordiem rada fantastisku kokteili, kur katra skaņa, katrs izdziedātais vārds atkal un atkal atbalsojās klausītājā prātā, liekot tos atkārtot, pārdomāt, izprast un paņemt sev tieši to, kas ir nepieciešams.

17. Beirut — Santa Fe

Jau augustā, kad rakstījām par Beirut jaunāko albumu The Rip Tide prognozējām, ka šis kļūs par grupas visu laiku lielāko hītu, un tā tas ir noticis. Pirmo reizi savā pastāvēšana vēsturē amerikāņi ir radījuši dziesmas, kas lieliski izklausās arī kā atsevišķi singli, ne tikai kā albums, un par to tikai priecājāmies, jo Santa Fe, neapšaubāmi, ir viena no 2011. gada vasaras labākajām dziesmām!

16. Gotye feat. Kimbra — Somebody That I Used To Know

Pēdējos mēnešos šīs dziesmas un izpildītāja popularitāte pieaug galvu reibinošos ātrumos, un esam pārliecināti, ka 2012. gadā šis ātrvilciens tikai turpinās uzņemt tempu! Līdzīgi kā gadījumā ar jau pieminēto Bleiku, arī šeit varam teikt, ka „mazāk ir vairāk”, jo dziesma neizceļas ar bagātīgu un daudzšķautņainu muzikālo pavadījumu, tomēr šoreiz tas būtu lieks — šādi stāsti ir jāizdzird un jāizdzīvo, ko mēs arī darām!

15. Fleet Foxes — Helplessness Blues

Ja uz šīs zemes ir mūzika, kuru varētu dēvēt par tīru, nevainīgu un mūsdienu pasaules slikto ietekmju neskartu, tad tieši Helplessness Blues varētu būt piemērotākā kandidatūra. Tā ir bērnišķīgi nevainīga, naivi skaista un vienkārša, ļaujot ikvienam klausītājam uz piecām ar pusi minūtēm atslēgties no savām pasaulīgajām raizēm un rūpēm, tā vietā nokļūstot mūzikas brīnišķajā sapņu pasaulē.

14. Miles Kane — Rearrange

Pirmo reizi dzirdot šo dziesmu, teiksim, kādā sešdesmito gadu tematiskajā ballītē, Jūs diez vai iedomātos, ka tā ir tapusi teju pusgadsimtu vēlāk. Mailzs Keins teicami pārzina tā laika muzikālo estētiku, un savā praktiski perfektajā popdziesmā ir apkopojis labākos pagātnes elementus, papildinot tos ar dažiem mūsdienīgiem akcentiem. Vai kāds vēl joprojām mēģinās apgalvot, ka sešdesmitie vairs nav modē?

 

13. Noah And The Whale — L.I.F.E.G.O.E.S.O.N.

Indie folks 2011. gada kontekstā bija viens no nozīmīgākajiem žanriem, savukārt šis gabals bija viens no redzamākajiem un svarīgākajiem tā paraugiem. Meklēt dzīves jēgu visos mākslas veidos vienmēr ir bijis aktuāls, bet smags uzdevums, tomēr piekritīsiet — šiem puišiem tas ir izdevies pat ļoti gaumīgi, vai ne?

 

12. Lykke Li — I Follow Rivers

Lykke Li savā šī gada ierakstā Wounded Rhymes bija iekļāvusi daudzas lieliskas dziesmas, tādēļ to ''pašu, pašu labāko'' bija grūti izvēlēties. Tomēr I Follow Rivers, kurš varbūt arī nav pats labākais no albuma skaņdarbiem, šī gada kontekstā ir nozīmīgākais, kā arī vislabāk raksturo visa ieraksta kopējo — tumsnējo un vēso — noskaņu. Skandināvu šiks plūst pārpārēm.

11. Foster The People — Pumped Up Kicks

Viena no šīs vasaras lipīgākajām himnām, kas piepildīja ne viena vien mūzikas atskaņotāja apvārsni. Dziesmas trumpis ir neapšaubāms popsīgums, kas ietērpts oriģinālā iepakojumā, ko papildina lirika, kas var spēkoties ar žanra labākajiem paraugiem.

10. Foo Fighters — Rope

Rope visai labi raksturo Foo Fighters jaunā albuma skanējumu — satraucošs ievads un diezgan mierīgi panti pāraug "lipīgā" labākajās rokmūzikas tradīcijās ieturētā piedziedājumā, bet pa vidu tam ir lieliskas un smagas ģitāras iespēles. Līdzīgi varētu raksturot gandrīz ikvienu dziesmu no Wasting Light. Ja ne skanējuma ziņā pats spēcīgākais vadošais singls grupas vēsturē, tomēr noteikti tuvu tam — 20 nedēļas Billboard rokdziesmu topa galvgalī izsaka pietiekami daudz.

9. Justice — Civilization

Reizēm pietiek vien ar pārdesmit sekunžu garu fragmentu, lai dziesma kļūtu par leģendu. Tā tas ir noticis arī ar Civilization — par to var teikt, ko vien vēlas, bet ikvienam ir jāatzīst, ka piedziedājums, ļoti iespējams, ir pats lipīgākais un spēcīgākais 2011. gadā, kas nodrošina šai kompozīcijai vietu mūsu topa pirmajā desmitniekā.

8. Lana Del Ray — Video Games

Visas hipsteru meitenes un tīrasiņu indie būtnes neslēpj savu riebumu pret amerikāņu stiļagu Lanu Del Rey, iespējams, klusībā apskaužot to, jo šī dziedātāja ir pirmais pasaules popstārs-hipsters, kurš DIY idejas nomainījis pret iznesību un mīlestību pret Holivudu un paparaci. Vai patiesam hipsterismam ir pienācis gals? To mēs redzēsim jau tuvākajā nākotnē, bet izjusta sāpe, kas ietērpta brīnišķīgā melodijā, apbrīnojams sievišķīgais šarms, kuru nevar nesaklausīt, kā arī spēja radīt ilūziju par to, ka šī dziesma ir kaut kas vienkāršs un primitīvs, nevis fantastiska kompozīcija ir galvenie iemesli, kāpēc par šo gabalu nerunā tikai šaurajās hipsteru komūnās, bet arī meinstrīmīgākajos no meinstrīmīgajiem radio. Lanu var mīlēt, Lanu var ienīst, bet ikvienam ir jāatzīst — ir sajūta, ka šo teju piecu minūšu laikā pasaule ap mums apstājas.

7. Death Cab For Cutie — You Are A Tourist

Death Cab For Cutie mūzikai vienmēr ir piemitis savs šarms un tā ir bijusi lieliska, tomēr līdz šim šai grupai nebija izdevies radīt vienu singlu, kurš kļūtu par sinonīmu visai tās darbībai. Ar pirmo singlu no Codes And Keys viņi to beidzot ir paveikuši. Fantastiska galvenā ģitāras partija un teksts, kura dēļ vēl daudzus gadus cilvēki minēs šo starp sev personīgi visu laiku nozīmīgākajām kompozīcijām You Are A Tourist automātiski ierindo indie mūzikas leģendāro skaņdarbu pulkā!

6. White Lies — Bigger Than Us

Šī dziesma sevi pieteica jau pašā janvāra sākumā un ātri vien radās sajūta, ka Bigger Than Us ir kas vairāk par vienkārši labu skaņdarbu. Kā izrādījās, tā arī notika. Lai arī White Lies ne tik veiksmīgā albuma Ritual dēļ šī dziesma varbūt nedaudz tika piemirsta, ir skaidrs, ka augstā vieta topā ir pelnīta — spēcīgais un himniskais piedziedājums, papildināts ar uzlādējošajiem pantiem, vien runā pats par sevi.

5. Grouplove — Itchin’ On A Photograph

Labā nozīmē nedaudz nepieradināts, nedaudz mežonīgs un jauneklīga maksimālisma pārpilnais skanējums Grouplove šīs vasaras himnu uzreiz ir iecēlis indie mūzikas zelta fondā blakus tādiem iepriekšējās desmitgades varoņiem kā Arctic Monkeys un The Strokes. Šiem puišiem vēl viss ir priekšā, tomēr vēl vienu tādu hītu radīt viegli nebūs!

4. Arctic Monkeys — Don’t Sit Down ‘Cause I’ve Moved Your Chair

Vitalitāte, brīžiem naivs jaunības maksimālisms un mežonīga enerģija bija tās lietas, kuru dēļ pirms nu jau sešiem gadiem mēs visi iemīlējāmies šefildiešu mūzikā. Diemžēl grupai attīstoties, tas viss kaut kur nozuda, viņi kļuva mierīgāki, pasmagus ģitāras rifus nomainīja popsīgi akordi. Kopš debijas aiztecējuši daudzi ūdeņi, sarakstītas daudzas dziesmas, tomēr nekas viņu izpildījumā nav skanējis tik fantastiski, kā šis. Tieši tādi ir Arctic Monkeys, ko mēs visi mīlam, tieši tādi ir Arctic Monkeys, ko mēs visi vēlamies dzirdēt!

3. M83 — Midnight City

Salīdzinot mūsu albumu un dziesmu topus nākas atskārst, ka šogad ir bijis tikai viens mūziķis, kura radītais materiāls ir bijis pietiekami spēcīgs, lai iekļūtu pirmajā sešiniekā abos balsojumos — Hurry Up, We’re Dreaming ieguva 2. vietu, tā galvenais singls atrodas pozīciju zemāk. Midnight City ir kā perfekta sava albuma reklāma, kurā ir sadzirdamas ietekmes un atsauces uz teju ikkatru žanru, kurš saklausāms platē, tajā pat laikā šis ir fantastisks singls, bez kura 2011. gads mūzikā nebūtu tāds, kāds tas ir. Nedrīkstam arī aizmirst saksofona solo, kas ir viens no labākajam mūzikas vēsturē!

2. The Drums — Money

Vienmēr ir interesanti klausīties mūziku, kuras teksts izklausās autobiogrāfisks, un kuru ir viegli asociēt ar tā izpildītājiem. Kaut gan šie Ņujorkas puikas ir pasaules līmeņa grupa, mums nesagādā problēmas iedomāties, kā kaut šodien Džonatans Pīrss un draugi, tērpušies sev tik raksturīgajos šortos un t-kreklos, piedziedājuma tekstu veltītu savām draudzenēm. Jebkurā gadījumā, lai vai kādas būtu mūsu iztēles, ir skaidrs, ka arī muzikāli tik labi džeki, kuri mūs iepriekš aicināja sērfot, nav izklausījušies nekad!

1. The Strokes — Under Cover Of Darkness

Ikkatru gadu mēs tiecamies atrast un saklausīt perfekto popdziesmu, kas nākotnē kļūs par noteiktā laika perioda himnu, ko cilvēki skandēs ballītēs, automašīnās vai savos atskaņotājos un nostaļģiski noelsīsies, domājot par laiku, kad šī dziesma pirmo reizi izlauzās ēterā, kā tas šobrīd notiek kad tiek atskaņotas ikoniskās Where is My Mind vai Smells Like Teen Spirit. Mēs varam būt lepni, ka šogad ir tāda dziesma, ko nākotnes paaudzes skandēs un to klausoties ilgosies, kaut viņiem būtu iespēja uz mirkli iegriezties 2011. gadā, tāpēc ar ar lepnumu paziņojam, ka The Strokes ar Under Cover Of Darkness ir 2011. gada labākā dziesma eRoks.lv versijā!