Frankie Rose - Interstellar

Frenkī Rouza ir meitene, kas savā ziņā ir kļuvusi par pēdējo gadu “girl power” revolūcijas centrālo figūru un sava veida ikonu.Spēlējusi bungas Vivian Girls, Dum Dum Girls, Crystal Stilts (nē, grupu nesauc Crystal Stilts Girls), kā arī vadījusi pati savu meiteņgarāžpopa ansambli Frankie Rose And Outs. Interstellar ir albums, kas mēģina atkratīties no šīs kustības. “Visiem ir apnikušas šīs ... Girls grupas un šāda mūzika,” netieši pasaka godātā māksliniece.

Vienīgais, kas vieno šo albumu ar Frenkijas pagātni ir tas, ka tas ir diez gan pop. Viss pārējais gan ir atšķirīgs — gan kopējā noskaņa, gan ietekmes (The Cure Kiss Me Kiss Me Kiss Me periods, deviņdesmito drīmpops, popsīgākie Cocteau Twins skaņdarbi, pēdējo albuma skaņdarbu The Fall var dēvēt par Artūra Rasela un Džulianas Bārvikas savdabīgu krustojumu). Šīs ietekmes ar talantu radīt spilgtas melodijas ir likušas radīt dažas no labākājam Frenkijas karjeras dziesmām. Un ne tikai ... Pats albums ir diez gan sabalansēts un var teikt, ka tajā gandrīz nav neviena ļoti vāja skaņdarba. Bet lielākais spēks ir tā noskaņa, kas ir autentiska augšup minētajām ietekmēm, kas kopsummā ar lipīgajām melodijām rada albumu, kuru var klausīties ļoti daudz reižu — Interstellar ir lipīgs albums, ar vienu tā noklausīšanās reizi tavas slāpes netiks apslāpētas un kaut kādā brīdi tu sevi pieķersi secinot, ka pēdējā laikā tu neklausies neko citu tikai kā šī albuma dziesmas.

Episkais Interstellar, lipīgais Know Me, ļoti aizdomīgi “kjūriskais” Gospel/Grace ir albuma maģiskais trio, kas visas kā viena būs pelnījušas vietu katrā sevis cienīgā labāko 2012. gada dziesmu topā. Diemžēl pēc šīm trim spožajām dziesmām albums nedaudz (tikai nedaudz) nobāl un man liekas, ka to kā vienotu veselumu ir diez gan sarezģīti klausīties, jo lielais lēno un sapņaino dziesmu skaits, spēj ieaijāt īstā miega pasaulē. Bet es nekādā ziņā nenosodu šīs dziesmas, tās kā atsevišķi stāsti kādā īpašā garastāvoklī (var arī nebūt īpašā) šķitīs kā īstas pērles.

Ja vien Frenkijai Rouzai būtu izdevies noturēt uzmanības fokusu visa albuma garumā, tad es albumam liktu augstāku atzīmi, jo tajā patiešām ir daudz lielisku atsevišķu dziesmu (savā ziņā to var teikt par gandrīz katru albumma skaņdarbu). Bet vai popmūzikas albumiem ir vajadzīga rūpīgi izstrādāta struktūra, it īpaši mūsdienās? Nē, jo galvenais ir labas atsevišķas melodijas, ko atlasīt un izmantot... nu jūs jau paši saprāt, ko es ar to domāju

8/10