King Tuff - King Tuff
Būt par īstu rokeri nozīmē būs nedaudz naivam (izsvītro vārdu nedaudz), nedaudz muļķīgam un būt tik pat krutam kā Marks Bolans, kas ar iespaidīgām albumu vāka bildēm, liks to nopirkt pat nedomājot, ka mūzika varētu būt sūds.
King Tuff ir tieši tik muļķīgi bērnišķi naivi (diemžēl jāatzīst, lai kļūtu par klasiķiem, albumam pietrūkst patiesi kruts albuma noformējums), ka rakstot grupas nosaukums gribas pārspīlēt un tikai raut uz priekšu lipīgo frāzi "King Tuff! King Tuff! King Tuff!!" Idioma vēsta, ja grupai ir lipīgs nosaukums, tad pastāv varbūtība, ka arī pašas dziesmas būs ļoti ārprātīgi lipīgi saldas, nu bez maz vai tik ļoti, ka gribētos nolaizīt kādu gardu konfekti uz kociņa, lai paspilgtinātu cukurotās emocijas un sajustos kā tādā saldējuma vannā vai kā pavadot nakti piparkūku namiņā.
Skaidrs, ka naivie grupas zēni un meitenes (man nav ne jausmas, kas ir grupas sastāvā) brīžiem cenšas būt skarbi kā Bon Jovi, kad godātie hair metal leģendas dziedāja "I see the million faces/ And I rock them all..."... Kā absolūtatakā grāvējā ne tikai albumā, bet vispār — Bad Thing, par šādu atklātu ļaunumu jau liecina dziesmas nosaukums. Iepriekš albumā grupa cenšas būt vēl gangsterīgāki un mēģina sašaut šos nolādētos jaunos puritāņus ar frāzi "There's nothing better to be alone and stoned. Listen to your music on headphones." Kā kaut kas tāds var neuzrunāt dumpīgu pusaudzi, kam apnikuši tādi nopietni rokeri kā Metjū Belamijs, vai Džimijs Peidžs, vai Džonijs Salamanders, vai tas roķīgais čalis no o!Kartes akadēmijas? Un šīs divas emocionālās virsotnes nebūt nav viss — primitīvi un daudz kur dzirdēti ģitāras rifi, panciska, bet tomēr senila septiņdesmito labākā roka noskaņa, ārprātīgi dziesmu teksti — to mēs diemžēl vai par laimi dzirdam visa albuma garumā. "Diemžēl", jo atkal būs jāliek augsta atzīme, bet "par laimi", jo labas mūzikas nekad nevar būt par daudz.
Nobeigumā vēlējos pateikt, ka King Tuff ir ellišķi stulba grupa, tāpat kā Wavves, tikai King Tuff neko nepietēlo, jo ir vienkārši dabīgi stulbi, nevis kā Nātans Viliams, kas ir stulbs un vēl tēlo vēl lielāku stulbeni, padarot sevi par totālu muļķi, rezultātā, 2012. gadā nevienam nepatīk Wavves, bet visiem patīk King Tuff. Un es tur nebūt neko sliktu neredzu, jo dziesmas ir mega lipīgas, turklāt tas viss ir pasniegts ar pareizo enerģijas devu un lādiņu. Ā un man protams arī garšo saldumi... Un Bad Thing tiešām ir absolūtākais grāvējs pasaulē, vismaz šovasar.
8/10
