Koncerta apskats: Autechre un Supersilent festivāla Skaņu Mežs'16 ietvaros
Pēc spilgti aizvadītām un krāšņi aprakstītām abām pirmajām festivāla Skaņu Mežs dienām, kā galvenā "odziņa" sekoja eksperimentālās elektronikas leģendu Autechre koncerts, kuru bez iesildītājiem papildināja arī norvēģu improvizētais trio Supersilent. Tātad šo pavisam droši var uzskatīt par pilnvērtīgu trešo Skaņu Meža koncertvakaru.
Noslēpumaini šarmantais norvēģu death/free jazz/electronic kolektīvs Supersilent sāka agri — nedaudz pēc pieciem pievakarē. Spēlējot nedaudz ilgāk par stundu, grupa ar apbrīnojamu meistarību un savstarpēju saskaņu izskrēja cauri mūzikas vēstures stundām, spēlējoties ar visdažādākajām noskaņām un žanriem. Grupas elektroniskie elementi atgādināja par Aphex Twin vai tiem pašiem Autechre, lieliski noskaņojot šurp sanākušos vakara turpinājumam.
Pēc vairāk nekā trīs stundu pauzes, vakara galvenais notikums varēja sākties. Bez Autechre, tovakar ar savu dīdžejsetu uzstājās Skam Records dibinātājs Endijs Medokss. Šī izdevniecība, kā zināms, izdeva leģendāro Boards of Canada debijas albumu. Tāpat par savdabīgu noskaņu gādāja ritmiskās troksņmūzikas burvis Rasels Hasvels. Gan Hasvels, gan Medokss ir dalībnieki noslēpumainajam Autechre blakusprojektam Gescom. Tādējādi koncertā, kuru varēja uztvert, kā vienu veselumu, nevis, kā atsevišķas galvenās grupas un iesildītāju performances, valdīja ģimeniska un draudzīga noskaņa. Endijs Madokss, spēlējot klasiskus IDM un to paveidu hitus, un Rasels Hasvels, pierādot, ka trokšņu mūzika var būt arī tīri dejojama, spēja iekustināt publiku. Piemēram, kādai meitenei, kas centās pielīst tuvāk māksliniekiem un dāvāt savu mīlestību, pasākums beidzās laicīgi. Bet citai, kas dejoja krūšturī un pižikā, pasākums tikai sākās. Un labi, ka tā.
Autechre piedāvāja noskaņas ziņā pilnīgi pretēju, bet maģisku uzstāšanos. Būtiski, tā notika pilnīgā tumsā. Vienīgi datoru gaismu apskauti, zaļgani spīdēja abi grupas dalībnieki, vizuāli radot asociācijas ar Kraftwerk. Tumsa daudzos, iespējams, radīja apjukumu, bet manī radās pārdomas par to, vai visiem šāda veida koncertiem nevajadzētu notikt tumsā. Autechre šoreiz klausītājiem piedāvāja savu ambientāko, maigāko pusi, tikai ar epizodiskiem aktīvākiem izlēcieniem, kuri momentā atkal tika nomainīti pret citiem motīviem, diemžēl klausītājam neļaujot sasniegt emocionālo kulmināciju. Jo gribējās tomēr arī nedaudz padejot. Autechre uzstāšanās likās par nedaudz lēnu un garlaicīgu, tas arī atspoguļojas pēc koncerta, kad tika ieslēgtas gaismas. Daļa publikas bija aizgājusi prom, vai nu sajutusies nepatīkami esot tumsā ar tik daudz cilvēkiem, vai vīlušies mūzikā. Viens cilvēks gan bija apgūlies uz grīdas un mūzikas apburts tur palika vēl kādu brīdi. Tajā brīdī nodomāju, ka šāds veids iespējams būtu labākais, kā baudīt šādu koncertu.
Lai gan no koncerta neguvu maksimālo baudījumu, to arī negaidīju, jo Autechre muzikālais katalogs ir tik ļoti bagāts un interesants, ka to visu gaumes robežās ietilpināt viena koncerta robežās nemaz nebūtu iespējams. Tomēr pavisam noteikti varu apgalvot vienu — noskaņas ziņā šī bija viena no neaizmirstamakajam naktīm manā mūžā.
Foto: Publicitātes foto