Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
28: Singapūras Satīns, Palladium koncertzāle
APRĪLIS
16: Ville Valo, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Loftas Fest '15 apskats + fotogalerija

Lauris Anstrauts, 2015. g. 3. septembrī

Pagājušajā nedēļas nogalē Viļņā notika jau ceturtais Loftas Fest, un pirmoreiz tajā pabija arī Intro pārstāvji. Uz šo festivālu devāmies galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, jo radusies sajūta, ka arī kaimiņvalstīs notiek pietiekami daudz interesantu mūzikas notikumu, kas pie mums īsti netiek atspoguļoti, un varbūt ir vērts pašiem pārliecināties par to, kā tur izskatās. Savukārt otrs galvenais iemesls bija tas, ka Loftas Fest uzstājas viena no šī brīža interesantākajām jaunajām grupām pasaulē — Young Fathers - un, ja viņi uzstājas kaut kur Baltijas valstīs, būtu grēks to laist garām.

Viļņā ieradāmies vēlā piektdienas pēcpusdienā un, pēc apmešanās vietas atrašanas, kā arī nelielas apkārtnes izpētes, jau visai drīz devāmies uz festivāla teritoriju. Loftas ir iekārtojušies rajonā, kas ir nedaudz atstatus no centra, tomēr pietiekami patīkams (mums tas nedaudz raisīja asociācijas ar Brīvības ielu VEF apkārtnē), savukārt festivāls iekārtots gan pašā klubā, gan tā pagalmā un to ieskaujošajās ēkās. Tajā satilpa divas lielās skatuves, liela deju mūzikas arēna, vēl viena elektroniskās mūzikas skatuve blakus esošajā pagrabklubā, brīvdabas kinoteātris, kā arī dažādas zonas, kurās atpūsties no mūzikas un arī aptuveni septiņi tūkstoši apmeklētāju. Ierodoties festivāla teritorijā ap septiņiem vakarā, īpaši daudzus gan nesastapām, un festivālu ievadošo lietuviešu eksperimentālās elektronikas producentu Pauļu Kilbausku pie āra skatuves vēroja pavisam neliels klausītāju skaits. Diemžēl drīz tas palika vēl mazāks, jo savu uzstāšanos sāka pamatīga lietusgāze, un, lai gan no skatuves nākošās skaņas izklausījās pietiekami interesanti, arī mēs ļāvāmies sausuma un siltuma vilinājumam.

Par laimi, lietus gan visai ātri mitējās un, pēc pāris stundām atgriežoties festivālā, tas jau bija diezgan piepildīts ar apmeklētājiem. Uz āra skatuves uzstājās lietuviešu elektronikas duets Golden Parazyth, savukārt kluba iekštelpās desmitos savu uzstāšanos sāka itāļi JoyCut. Viņu spēlētais post-roka, sintpopa un elektronikas sajaukums nedaudz atsauca atmiņā kaut ko no M83 un bija visai aizraujoša iesildīšanās pirms vakara galvenā notikuma — Young  Fathers.

Tiesa gan, vienpadsmitos, kad bija jāsākas viņu koncertam, uz āra skatuves vēl nekas nenotika, un nekas nebija mainījies arī desmit minūtes vēlāk. Tas gan, protams, nav nekas pārsteidzošs, jo festivālos nobīdes no plānotajiem koncertu sākumiem ir ierasta parādība, tomēr nelielas bažas radīja tas, ka uz skatuves nebija manāmi arī skaņotāji. Piecpadsmit minūtes pēc vienpadsmitiem uz skatuves gan kāds parādījās, bet tas bija festivāla organizators Viktors Diavara, kurš paziņoja, ka policija ir aizliegusi turpināt āra skatuves programmu, tāpēc Young Fathers uzstāšanās sāksies pusnaktī uz skatuves kluba iekšienē. Protams, šajā gadījumā atlika tikai izteikt līdzjūtību organizatoriem, tāpēc šis paziņojums tika uztverts visai mierīgi (daži apmeklētāji gan bija sašutuši, ka šāda pavērsiena dēļ lietuviešu Colours Of Bubbles uzstāšanās tika atcelta pavisam, nevis pārcelta uz citu laiku). Starp citu, tajā pašā vakarā Viļņas mērs savā Facebook kontā izplatīja paziņojumu, kurā izteica nožēlu par notikušo un solīja, ka sestdien centīsies izglītot policiju, lai tas neatkārtotos.

Tiesa gan, Young Fathers uzstāšanās iekštelpās iederējās varbūt pat labāk, jo atstarpe starp skatuvi un klausītājiem bija krietni mazāka, kas ļāva viņiem atrasties rokas stiepiena attālumā no savas publikas, padarot uzstāšanos vēl intensīvāku. Apmēram stundas garumā viņi spēlēja dziesmas gan no abiem albumiem, gan agrākajiem miksteipiem, koncerta enerģijas līmeni gandrīz konstanti turot tuvu maksimālajam. Rezumējot viņu uzstāšanos, jāsaka, ka tā apstiprināja to, ko jau kādu laiku biju nojautis — Young Fathers patiešām ir ģeniāli, un viņu uzvara Mercury Prize nebija vienkārši veiksme. Lai gan man būtu daudz, ko teikt par šo uzstāšanos, festivālu apskatos īsti jau nevar izpausties tik gari kā rakstot par atsevišķiem koncertiem, tāpēc iztikšu ar to, ka šis patiešām bija viens no labākajiem koncertiem, kas pēdējos gados redzēts.

Pēc viņiem uz skatuves kāpa amerikāņi Fort Frances, kuru spēlētais vieglais indīroks bija visnotaļ kvalitatīvs, bet īsti nekādu iespaidu uz mani atstāt nespēja, tāpēc tā vietā devos nedaudz pastaigāties pa festivāla teritoriju. Pustrijos naktī uz lielās skatuves uzstājās arī nesen Rīgā pabijušais dīdžejs Krafty Kuts, kurš izcēlās ar eklektisku mūzikas selekciju un iespaidīgām miksēšanas prasmēm (tiesa gan, ik pa laikam uzliekot arī visai lētu brostep), savukārt ap četriem uzstāšanos uzsāka Black Daniels kopā ar Alvarado un DJ Breakfast (lielisks dj vārds, starp citu). Viņu uzstāšanās izpaudās kā drum & bass ar diviem MC dzīvajā, un bija visai intriģējoši to vērot, tiesa gan, jau pēc apmēram piecpadsmit minūtēm devos prom, jo garā diena bija darījusi savu un acis noturēt atvērtas kļuva aizvien grūtāk.

Otrajā dienā paspējām gan apmeklēt festivāla ietvaros notiekošo konferenci What’s Next In Music, gan nedaudz apskatīt Viļņu, bet uz festivālu devāmies ap sešiem. Uz klubā esošās skatuves dārdināja lietuvieši Lady Gothenburg, kuriem acīmredzami tuva ir rokmūzika no dažādām aizgājušām desmitgadēm. Tikmēr uz āra skatuves septiņos uzstāšanos iesāka duets Mesijus X Münpauzn, tiesa, to mums tā īsti saprast neizdevās. Tam, iespējams, par iemeslu gan bija tas, ka nesaprotam lietuviski, kā dēļ īsti neuztvērām projekta ideju (dažbrīd likās, ka tas varētu būt arī elegants joks). Toties jaunzēlandietis Thomston gan bija saprotams visai viegli. Internetā atrodamajos materiālos viņš visai bieži salīdzināts ar tautieti Lorde, un, lai gan dažas līdzības var atrast, man vairāk prātā nāca citi jaunzēlandieši Broods vai amerikāniete Banks. Lai kā arī būtu, izskatās, ka Jaunzēlandes pops sāk kļūt par sava veida kustību, un būs interesanti redzēt, kā šim jauneklim veiksies nākotnē.

Vēlāk vakarā izrādījās arī, ka Viļņas mēra solījumiem  var ticēt ne vairāk kā jebkura cita politiķa, jo arī Le1f koncertu nācās pārcelt uz iekštelpām, šoreiz gan uz lielo halli, kurā atradās tehno skatuve. Taisnības labad jāsaka, ka Loftas Fest bija apskaņots ļoti labi un brīžos, kad darbojās āra skatuve, to varēja dzirdēt, kā pie mums saka, gan Mārupē, gan Mežciemā (tiesa gan, šajā festivālā koncerti zem klajas debess bija ieplānoti ne vēlāk kā līdz pusnaktij), tomēr tad rodas jautājums, kāpēc pašvaldība to iepriekš bija saskaņojusi?

Par laimi, arī Le1f koncertam tā pārcelšana uz iekštelpām netraucēja. Ieradies uz skatuves ekstravagantā tērpā un cepurē, viņš uzreiz aktīvi ķērās pie lietas, nekavējoties liekot kustēties arī klausītāju pūlim. Ekstravagantais tērps gan tika ātri vien pa daļām nomests, koncerta beigās viņam uz skatuves paliekot tikai ļoti pieguļošās apakšbiksēs. Le1f uzstāšanās nebija gara, bet bija ļoti intensīva, ļoti iespējams daudziem ļaujot ieraudzīt hiphopu iepriekš neredzētā šķautnē.

Pēc viņa uzstāšanos noenkurojāmies kluba telpās, lai vērotu lietuviešus Garbanotas Bosistas un festivāla pēdējo hedlaineri Lapalux. Garbanotas Bosistas (lietuvieši paskaidroja, ka viņu nosaukums nozīmējot Čirkainais Basists) man kļuva par vienu no festivāla lielākajiem atklājumiem, jo, par spīti tam, ka viņi vairākas reizes šovasar koncertējuši Latvijā, iepriekš viņus redzējis nebiju. Viņu spēlētais nedaudz radīja asociācijas ar Tame Impala agrīno materiālu, un liekas, ka, pareizi izspēlējot savas kārtis, viņiem ir iespēja izsisties arī tālāk par Baltijas valstu robežām.

Lapalux uzstāšanās, tikmēr, bija kaut kas pa vidu starp dzīvo koncertu un dīdžejsetu, jo viņš spēlēja gan savus, gan citu skaņdarbus, to visu vēl turpat dzīvajā remiksējot. Viņa spēlētais skanēja dejojamāk nekā viņa ieraksti (bet ne mazāk kvalitatīvi), un to novērtēja arī klausītāji, aktīvi kustoties pa piepildīto zāli. Mums gan tā bija vakara pēdēja uzstāšanās, jo gulta un spilvens bija pārāk uzmācīgi iespiedušies mūsu prātos.

Svētdienu pārsvarā veltījām Viļņas apskatei, bet vakarā, pirms prombraukšanas, vēl iegriezāmies arī festivālā. Svētdiena gan tajā ir tāda kā atslodzes diena, tāpēc ļoti neiespringām uz grupu vērošanu, bet dzirdējām gan dažādu pasaules ritmu un džeza apvienojumu no Saulius Petreikis Orchestra (kuriem, starp citu, uz brīdi pievienojās arī festivāla organizators Viktors Diavara), gan oldschool hiphopu no Tie Geresni, gan poļu indie folk spīdekli Fismoll. Ne par vienu no tiem plašākos komentāros neizplūdīšu, jo tie visi kalpoja vienkārši par skaņu celiņu laiskai svētdienas atpūtai (tiesa gan, visi no tiem šo funkciju veica ļoti labi).

Kopumā par festivālu jāsaka, ka tas ir visai atšķirīgs no gandrīz visiem Latvijas festivāliem, jo savā formātā atšķiras pat no tiem pilsētas festivāliem, kas atrodami pie mums. Tas gan to padara vēl interesantāku, tāpat kā tā muzikālais formāts, kas garantē māksliniekus, ko nekur citur Baltijā visticamāk nevarēs redzēt. Tāpēc domāju, ka nākamgad uz to došos atkal, un ceru tur ieraudzīt arī vairāk latviešu, jo, galu galā, labas mūzikas dēļ uz Viļņu aizbraukt nav nemaz tik grūti.

 

Foto: Alise Stefanoviča

Thomston ir dzīve.

30.09. albūms

Laura 2016. gada 8. septembrī, 14:22

Tavs komentārs