Nada Surf - The Stars Are Indifferent To Astronomy
Ikreiz, kad pilnā garumā sanāk dzirdēt kādas grupas vai izpildītāja, kuru kontā ir vismaz četri albumi kā minimums gadu astoņu laikā, diskogrāfiju, ir interesanti aizdomāties par to, cik ļoti un kāpēc mūziķu daiļrade ir mainījusies un attīstījusies šo gadu laikā. Un, ticiet man, Nada Surf ir radījuši daudz vielas pārdomām!
Klausoties The Stars Are Indifferent To Astronomy ir neiespējami pateikt, ka šis pats trio pirms nu jau 16 gadiem radīja ikonisko Popular. No kādreizējā dumpinieciskuma un pašpuiku tēla (te gan vārds „tēls” nav gluži vietā atceroties to, ka amerikāņi vienmēr ir pastāvējuši par sevi — strīds ar Elektra ir tam spilgtākais pierādījums) nav vairs palicis pāri teju nekas, puikas ir izauguši par vīriem. Te gan uzreiz jāpiemetina — tas nebūt nav slikti, jo šāda attīstība ir nepieciešama, citādi mūsu priekšā būtu kārtējie četrdesimtgadnieki, kuri cenšas izlikties un izskatīties kā tīņi. Un izklausās, ka šie vīri beidzot ir tikuši galā ar visām savām problēmām, kas rezultējies, ļoti iespējams, viņu karjeras spēcīgākajā ierakstā!
Klausoties iepriekšējos piecos grupas diskos (If I Had A Hi-Fi, kā jau kaverversiju plate, šajā sarakstā īsti neiederās), man katrā no tiem kaut nedaudz, bet pietrūka kaut kā jauna un iepriekš viņu izpildījumā nedzirdēta. Beidzot šī problēma ir novērsta un lai gan Nada Surf joprojām izklausās pēc sevis, blices skanējumā ir pietiekami daudz jaunu detaļu, kuras ierakstam piešķir svaigumu un īpašo „es”. Divas lietas, kuras šajā sakarā nedrīkst nepieminēt — pirmkārt, dažās dziesmās ir parādījušies ņujorkiešiem iepriekš netipiski instrumenti, piemēram, taustiņi un pūšamie, otrkārt — ir nedaudz mainīta dziesmu struktūra un tās vairs nav tik prognozējamas kā, lielākoties, iepriekšējos ierakstos. Protams, nedrīkst arī nepieminēt, ka kopumā šis ir ļoti popsīgs un stadioniem draudzīgs roks. Ja vien viņi būtu nevis kulta grupa, bet gan stadionu līmeņa izpildītāji, nešaubos — šovasar viņi ieņemtu Foo Fighters vietu pērn, un būtu karstākā planētas rokgrupa. Bet diemžēl kas tāds nekad nenotiks un lielās masas tā arī The Stars Are Indifferent To Astronomy melodijas nekad neizdzirdēs.
Starp citu, salīdzinājumu ar Foo Fighters neizvēlējos nejauši, jo gluži kā Deivs Grols ar draugiem albumā Wasting Light, arī šis trio ir spējis radīt augstvērtīgu rokmūziku visas plates garumā, bez kvalitātes kritumiem, kurā ir grūti izcelt kādu dziesmu kā labāko vai sliktāko. Tajā pat laikā tas arī ir galvenais veikuma mīnuss, jo, kaut gan tām būtu potenciāls kļūt par stadionu himnām, neviena dziesma nav tāda, lai varētu izcelties kā radio singls un izcelt mūziķus slavas saulītē.
Kā jau minēju iepriekš, šis, ļoti iespējams, ir Nada Surf visu laiku labākais albums, kurš, vismaz gada sākuma kontekstā, ir jāpatur prātā kā ieraksts, kuru vajadzētu noklausīties. Jo tas neliks vilties blices ilggadīgajiem faniem, savukārt tiem, kuri ar viņu mūziku vēl nav pazīstiem, tas varētu pamudināt uz jaunas muzikālās draudzības sākšanu.
7,5/10
