Screaming Females nav tik zaļa grupa kā Latgales gurķis, jo Castle Talk ir jau ceturtais grupas albums. Tas nav maz zinot to, ka grupa dibināta tikai 2006. gadā. Starp citu šo 4 gadu laikā grupa ne tikai uzstājusies mazos, panku apsētstos klubiņos, bet arī lielākās koncertzālēs, iesildot alternatīvās mūzikas gigantus Throwing Muses, Ted Leo And Pharmacists, The Dead Weather. A, jā, arī Arctic Monkeys.

Klausoties Castle Talk grupas ietekmes ir skaidri saklausāmas jau ar pirmajiem bļāvieniem, ģitāras rifiem un citām rokgrupām piemītošām štellēm. Kurlajiem vai arī tiem, kuri par grupu uzzināja Arctic Monkeys koncertu laikā pateikšu priekšā, tās ir grupas Dinosaur Jr. un Sleater Kinney.  Tātad sirms indiānis, kura ģitārspēle ir Jēzus līmenī, kas beigās izrādās ir sieviete ir abstraktais Screaming Females tēls.  Grupa patiesi radījusi veiksmīgu šo un citu indī resnā gala grupu sintēzi, radot paši savu unikālu rokrakstu.

Starp citu grupas nosaukums ir maldinošs, jo grupā darbojās tikai viena sieviete, tiesa viņa ir pie galvenās šprices — izpildot galvenās ģitāras partijas un iedziedot slakerīgas enerģijas pārpilnus vokālus.

Nešaubos, ka Castle Talk būtu gada albums un Screaming Females būtu pelnījuši palamu labākā indī grupa šobrīd, ja vien grupa tomēr nebūtu pieļāvusi pāris lažas. Jāatzīst, ka plates vidus ir pārlieku garlaicīgs un būvēts pēc vienas un tās pašas grupas izstrādātās formulas. Tiesa tas ir sīkums, jo sākums ar pirmajiem trīs vaļiem — Laura And Marty, I Don't Mind It un Boss ir nevainojums, tāpat lieliska ir plates beigu daļa. Hailaits pavisam noteikti ir I Don't Mind It, kas ir himna slinkuma un iznīcina Betānijas Faustīno no Best Coast šarma pildītās sērfinga dziesmas ar Sleater Kinney perfektcismu, atņemot nabaga Betānija mūsdienu slacker paaudzes karalienes titulu. Noslēdzošais Ghost Solo mūs pārsteidz ar teicamu melodiju un ģitāras solo (Led Zeppelin, AC/DC šo teikumu nevajadzēja lasīt), kas neatbilsoši nosaukumam nav ne biedējošs, ne spokains.

Kā jau teicu šai grupai pietrūkst pavisam nedaudz, lai viņi kļūtu par labāko grupu savā žanrā. Nešaubos, ka pēc kāda laiciņa tas notiks, tikmēr laiks izgriezt labākās bildītes no šī komiksa un pielikt pie sienas. Un par šīm izdevušajām bildītēm, jauneklīgo enerģiju, graujošajām ģitāru partijām, kā arī grupas potenciālu albums ir pelnījis...

8,5/10

+

=

Vienmēr ir arī alternatīva :)