Šie zēni, kuru muzikālās ietekmes ir ļoti skaidri saklausāmas (ja ne saklausāmas, tad vikipēdijā izlasāmas gan) nāk no īstas Amerikas Savienoto Valstu glam mekas Čikāgas. Paskatoties šīs pilsētas muzikālās vēstures apcirkņos, patiesi no šīs dieva aizmirstās vietas nāk vairāki jocīgos tērpos un grimos tērpti dīvaiņi — sākot ar Billiju Korganu no Smashing Pumpkins un beidzot ar to džeku no Fall Out Boy (kā māņticīgs cilvēks nevēlos piesaukt viņa vārdu) Tādejādi grupas muzikālā ceļa izvēle par labu T.Rex un Bovijam ir pamatota, tiesa no sākuma šie puikas centās apslapināt degunus jau tobrīd modīgajā lo-fi estētiskumā, paldies, dievam viņi apjēdza, ka Eric's Trip augstumus viņiem nesasniegt un jānolīgst nopietns producents un pie reizes jāiekaro mītiskā un manis tik ļoti cildinātā mainstream olimpa virsotne un ceru, ka viņiem tas arī izdosies.

Dye It Blonde ir grupas otrais albums, kas seko mājas apstākļos ierakstītajam debijas albumam Smith Westerns, kurš iznāca 2009. gada vasarā momentā izpelnoties cerīgas atsauces no vairākiem ietekmīgiem rakstošajiem alt.mūzikas avotiem.

Patiesi nešaubos, ka grupai izdosies uzrāpties mainstream virsotnēs, jo grupas arsenālā ir lipīgais grāvējs Weekend, kas reizē ir arī plates ievadošais skaņdarbs. Tiesa jāatzīst, ka šī singla lipīgums pamatīgi nomāc pārējās plates dziesmas un pirmajās klausīšanās reizēs šķiet, ka šīs tāds viena hita albums vien ir. Patiesībā jau biju izdomājis kā ģeniāli nobeigt šo recenziju — Bon Jovi Slippery When Wet ir vairāk labu dziesmu, nekā šajā [rupjš vārds]. Paldies, dievam, veselais saprāts man albumu lika ievērtēt arī vēl pāris reizītes un arī pārējās plates 9 dziesmas atzinu par pietiekoši labām. Piemēram, dziesma numur četri All Die Young mierīgi varētu būt 21. gadsimta Freebird, ja vien 4 minūšu popgrāvejam sekotu stundu garš ģitāras solo. Nešaubos, ka Neon Indian koncertos jūsmojošie hip priest kliedz: "All Die Young! All Die Young!" Bet mans favorīts Dance Away koķetē ar mūsdienu garāžroka un disko nokrāsām un tā varētu būt otra dziesma ar lielāko hita potenciālu šajā albumā.

Vēl noteikti jāpiemin, ka Smith Westerns izceļas ar izteikti britisku skanējumu, kaut ko līdzīgu britpopa vectētiņiem Suede, kas ir pārsteidzoši, jo aristokrātiskajiem britiem pēdējā laikā ir nācis modē ietekmēties no visādiem amerikāniskiem veidojumiem.Piemēri tālu nav jāmeklē — Puled Apart By Horses, Los Campesinos, Male Bonding. Vai tas varētu nozīmēt, ka starp abām karstākajām muzikālajām nācijām varētu notikt savdabīga ietekmju apmaiņa, pamatīgi sajaucot mums muzikas klasifikāciju mīlošajiem [rupjš vārds] galvu? To mēs redzēsim vēlāk.

Muzikāli radnieciskākie Smith Westerns brāļi varētu būt grupa Girls, ne velti smitu vesterni iesildīja meitenes pāris koncertos. Salīdzinot — Dye It Blonde ir krietni vien labāks albums nekā Girls pērn izdotais EP un ir aptuveni vienā līmenī ar 2009. gada debijas albumu.

Kopumā ļoti solīds albums, kas varētu kalpot kā lielisks pierādījums kā no pelēkās masas lo-fi grupas kļūt par hitu mašīnu. Nešaubos, ka muzikālajā paradīzē, kāds ļaunais pirāts ir atsūtījis Markam Bolanam Dye It Blonde zip failu un viņš domā par šiem Čikāgas puišiem tikai to labāko.

7/10