Dziesmas, kas jādzird šonedēļ (26/05)
Banks — Warm Water
Šķiet, mūzikas industrijā ir izveidojusies jauna tendence — ja mūziķa vārds vai uzvārds ir Banks, tas ir talantīgs un ievērības cienīgs. Jaunākā pienācēja Banksu klanā ir jaunā Losandželosas R’n’B/pop izpildītāja Banksa, kas pirms pāris nedēļām piedāvāja savu trešo singlu Warm Water. Klausoties šo dziesmu, gribas iemīlēties. Klausoties šo dziesmu, gribas peldēties siltā jūrā pērkona laikā. Klausoties šo dziesmu gribas, lai vasara nekad nebeidzas. Iespējams, ka lielākoties pie tā vainīgs britu elektroniskās mūzikas producents Totally Enormous Extinct Dinosaurs, kurš radījis tik pasakaini juteklisku muzikālo pavadījumu, bet Banksas maigajai balsij arī nav mazs nopelns. Jāatzīst, ka viņas iepriekšējiem singliem Before I Ever Met You un Fall Over ir raupjāks skanējums nekā Warm Water, tādēļ vēl nav īsti skaidrs, ko gaidīt no Banksas debijas albuma, taču paturēt viņu uzmanības lokā par sliktu nenāks.
/Jana Udovenko/
Instrumenti — Heartcore
Es lieliski zinu, ka šo dziesmu pie nedēļas jaunumiem ielikt ir nedaudz ķecerīgi, lai neteiktu vairāk, tomēr ja reiz tieši šonedēļ esam tikuši klāt ilgi gaidītajam Procrastination, Instrumentus pilnībā noignorēt nebūtu pareizi. Īpaši jau tāpēc, ka diezgan klusu un nemanāmi Heartcore pāris nedēļu laikā ir izaugusi līdz pozīcijai, kad liekas, ka tā ir viena no labākajām dziesmām, ko duets jebkad ir radījis. Šis ir absolūts grovers, kura īsto burvību izdodas novērtēt tikai pēc zināma laika, jo visas muzikālās nianses uzreiz uztvert vienkārši nav iespējams, tāpēc notici — pat tad, ja tā neiepatīkas uzreiz, pēc kāda mēneša, kad fonā skaņdarbu būsi dzirdējis gana daudz, to uzmeklēsi pats. Starp citu, man vienīgajam bungu skanējums tieši pirms piedziedājuma atsauc atmiņā Fila Kolinsa leģendāro In the Air Tonight?
/Normunds Vucāns/
Broken Social Scene x Years — Day of the Kid
Noteikta cilvēku daļa, ieraugot pie izpildītājiem Broken Social Scene, sapriecāsies ar cerību, ka viņi ir atpakaļ. Diemžēl nāksies viņus sarūgtināt, jo viena no atpazīstamākajām Kanādas grupām vēl joprojām ir šķirta, toties šis ir pirmais jaunums, kas ir saistīts ar BSS kopš viņu lēmuma neturpināt kopīgi darboties. Dziesma ir daļa no izdevniecības Arts & Crafts jubilejas izlases, kas sastāvēs no 10 šādiem mash-up gabaliem, kuru veido, protams, leibla pārstāvji. Solists Years, kura daiļrade nav tik plaša kā Broken Social Scene, jau ir sadarbojies ar viņiem iepriekš un piešķir dziesmai elektronisko piesitienu. Ir pavisam noteikti vērts noklausīties arī pārējās deviņas kompozīcijas, jo to starpā ir vēl daudzi citi atzīti vārdi.
/Staņislavs Fisenkovs/
Koreless — Last Remnants
Velsiešu elektroniskās mūzikas producents Koreless, īstajā vārdā Lūiss Roberts, šonedēļ tautās palaidis savu debijas EP plati Yūgen. No tās publikas ausīm piedāvāts arī skaņdarbs Last Remnants, kas izklausās pēc elektroniskām rotaļām ar ksilofonu. Kā izteicies pats mūziķis, viņš savā daiļradē nevēlas izmantot nedz cilvēkus, nedz akustiskos elementus, jo vēlas radīt pilnīgi mākslīgu, sci-fi skanējumu. Last Remnants ir pārliecinošs solis šai virzienā, jo viņa pirmie darbi bija veidoti future garage stilā, kur bītu bija pārpārēm. Tagad Koreless mūzika ir ambienta un sintezatoru pilna, un tik tiešām rada kosmiska lidojuma izjūtas.
/Jana Udovenko/
Smith Westerns — 3am Spiritual
Kokteilis varētu būt īstais vārds tam, kā raksturot Čikāgas jauniešu svaigāko veikumu. Tas iesākas lēni ar akustisko ģitāru un liriskiem vokāliem, kas liek atcerēties par septiņdesmitajiem. To pastiprina arī sintezatoru skaņas un tad tas viss lēnā garā turpina apaugt ar vēl citiem instrumentiem. Skaņdarbā kulminācijā viss veiksmīgi pārplūst klavierēs, un pēc tam mēs atkal dzirdam Smith Westerns ģitārām raksturīgu psihedēliju. Šis kokteilis varētu remdēt viņu fanu slāpes pēc jauna albuma, kas, starp citu, tiks izdots jau pēc mēneša.
/Staņislavs Fisenkovs/
Drenge — Backwaters
Drenge ir brāļi Rorijs un Īons Lavlesi no Kāstltonas, mazas pilsētiņas Šefīldas apkārtnē. Lielāko ietekmi, kā paši puiši izteikušies, viņi smēlušies no dāņu avantgarda filmām. Visvairāk tas izpaužas grupas dziesmu tekstos, kuros jaušamas gadrīz vai šausmu filmu cienīgas epizodes. Pielīdzināti The Black Keys un The White Stripes, jāteic, ka vairāk gan sastāva modeļa dēļ, Drenge ar savu blūzroka vadīto grandžu jau ilgāku laiku koncertos izvelk maksimālo enerģiju no saviem klausītājiem. Backwaters, jaunākais brāļu Lavlesu singls, ir atradis savu pieeju punk žanram, bonusā, protams, vārdi ar nāves piegaršu. Rorijs un Īons varbūt nav izvēlējušies to pašu ceļu, kādu gājuši citi Šefīldas spīdekļi, bet tas nemazina viņu iespēju atrasties tiem līdzās.
/Kristaps Zvirbulis/
Jagwar Ma — Man I Need
Jagwar Ma ir austrāliešu duets un daudziem viena no gaidītākajām šī gada debijām. Līdz šim mēs bijām iepazinušies ar singlu The Throw, bet pirms mēneša viņi izlaida arī Man I Need. Versija, kas parādījās pirms mēneša bija 10 minūšu gara, bet videoklipam viņi to ir pārveidojuši līdz mazāk kā četrām minūtēm. Dziesma kļuvusi ātrāka, dejojamāka, bet tomēr var just arī noīsināšanu. Priekš Jagwar Ma šis gads ir bijis saspringts, un viņu uzstāšanās grafiki aizpildīti ar daudzu grupu iesildīšanu, piemēram, The xx un Foals. Jācer, ka debija izdosies un daudziem nenāksies vilties.
/Staņislavs Fisenkovs/
Bob Marley — No Woman, No Cry (Synthetic Epiphany remix)
Līdz pirmajam vasaras mēnesim ir atlicis pavisam maz, un to apzinās arī mūzikas producents Synthetic Epiphany. Viņš vakar nodeva publikai savu jauno remiksu — regeja karaļa Boba Mārlija hitu No Woman, No Cry. Tajā 1974. gada klasika ieguvusi svaigu, mūsdienīgu skanējumu dub un dubstep ritmos, kas lieliski piestāvēs laiskai dienai pie jūras vai pludmales ballītei. Grābiet droši ciet, jo Synthetic Epiphany ir pietiekami dāsns, lai piedāvātu to lejuplādēt no sava SoundCloud profila par brīvu.
/Jana Udovenko/
Daft Cluck — Chicken Tonight
Daft Punk vienmēr ir bijuši divi vīrieši robotu maskās no citas planētas. Tad ko lai es saku par jauno superprojektu Daft Cluck? Tie ir divi vīrieši kuri iedomājušies, ka ir cāļi no citas kūts, un, lai putnu un zvēru dārzu padarītu raibāku, uzaicinājuši īstu Panda Lāci, kurš ir sajucis prātā un cenšas atdarināt savus dzeltenos un spalvainos draugus. Rezultāts ir kaut kas tik smieklīgs, ka pat man kā cilvēkam, kurš nesaprot smieklīgus jokus, nākas aizrīties un novilkt cepuri dižo internešu asprāšu priekšā.
/Rūdolfs Sietiņš/