Suuns - Images De Futur

Montreālas psihedēlijas meistari bieži tiek salīdzināti ar vienu no unikālākajām, tiesa arī nenovērtētākajām 21. gadsimta grupām Clinic. Brīžiem šī salīdzināšana notiek tik brutāli, ka Suuns tiek saukti par “sliktiem, viduvējiem vai labiem kopētājiem”. Bet tā kā neviens mūsdienu jaunietis par Clinic ir dzirdējis tikai nostāstus no saviem hipsterīgākajiem draugiem, kuri Foals uzskata par stulbu grupu vai arī no kāda veca bārdaina onkuļa, kurš klausās The National... kopš 2001. gada. Tad kāpēc, lai Suuns neieņemtu šo nišu? Visu var sabojāt tikai slikts Pitchfork vērtējums...

Un kā jau pasakā, tieši tas notiek. Jā, Images De Futur ir garlaicīgs, monotons ieraksts, dziesmu teksti reizēm ir, maigākais sakot, pastulbi, bet mani Suuns muzikālā vīzija spēj iepriecināt, jo reizē ir neuzkrītoša, tajā pašā laikā muzikāli bagāta. Šī ir lieliska fona mūzika. Protams, no savām acimredzamajām ietekmēm Can, Suicide, šī apvienība atpaliek vairākus desmitus muzikālās gaismas gadus.

Vēl viens iemesls, kāpēc ienīst šo grupu — viņi nedraudzējas ar Grimes. Jā, Montreāla mūsdienu cilvēkam asociējās ar Grimes un visām viņas pietuvinātajām dāmām vai androgīnajiem kungiem zeķubiksēs. Salīdzinot ar šo frīkscēnu, Suuns ir tipiska ģitārroka grupa, kuru dalībnieki visticamāk svētdienās vakariņas ietur pie mammas, nevis šo dienu pavada rūpīgi analizējot k-pop vai j-pop dziesmu skaņu nianses. Jā, tagad mani neieredz arī Grimes fani.

Tāpat mani neieredz arī Radiohead fani, jo es domāju, ka labākajos (mazāk garlaicīgajos un monotonajos) mirkļos Suuns izklausās tā kā vajadzētu izklausīties Radiohead mūsdienās, ja viņi elektroniskos eksperimentus papildinātu ar līdz riebumam efektētām ģitārām. Diemžēl, šo komplimentu Suuns virzienā var izteikt tikai muzikāli, jo joprojām domāju, ka vājākais ķēdes posms šajā ritenī ir tās vokālists, kurš dzied pārlieku parasti, paredzami, garlaicīgi, bez iedvesmas, monotoni un tamlīdzīgi. Rezultātā senā paruna, ka Damo Suzuki (Can vokālists, tu durak!) Kanādā nepiedzimst, ir patiesa.

Aizmirstot visu negatīvismu — jāatzīst, ka Powers of Ten, 2020, Edie’s Dream un Bambi ir skaistas pērles, kuras īpaši labi skan fonā darot vai pat nedarot neko, arī pārējās dziesmas, primitīvi sakot, ir foršas. Un ko vairāk proletariāts var vēlēties, ja ir foršas dziesmas, kuras izklausās pēc Radiohead, bet nav Radiohead?

Varbūt nedaudz pārvērtēts (vismaz no manas puses), bet kopumā labskanīgs ieraksts, kas laika gaitā visticimāk tiks aizmirsts.

7,5/10