Take That - Progress
Viena no šīs vasaras galvenajām mūzikas ziņām Lielbritānijā nenoliedzami bija Robija Vilijamsa atgriešanās grupā Take That. Šādas baumas pirmo reizi izskanēja jau 2006. gadā, kad četri bijušie kolēģi apvienojās, tomēr ne Beautiful World, ne The Circus slavenākā no šī piecinieka balsi nedzirdējām. Baumām tika darīts gals šī gada 15. jūlijā, kad tika apstiprināts — Robijs ir atpakaļ, un tam par godu ir radīts jauns albums Progress.
Domāju, ka man piekritīs ikviens, kurš dzirdējis kaut nelielu fragmentu no šī ripuļa — Vilijamsa atgriešanos nav iespējams nepamanīt, viņš platē ir dominējošs spēks. Septiņās no desmit kompozīcijām galvenās vokālās partijas atstātas tieši tumšmatim, arī skanējums ir kļuvis citādāks. Progress ir pilns ar elektropopa ritmiem, kas balstās uz sintezatoriem, pops ir palicis dejiskāks un tumšāks, noslēpumaināks — nekad iepriekš neko tādu šī kvinteta izpildījumā neesam redzējuši. Praktiski izzudušas ģitāru skaņas, arī citi "dzīvie" instrumenti palikuši manāmi mazākā skaitā. Nav iekļauta arī neviena uz klavierēm bāzēta balāde, kas ir blices firmas zīme...
Diezgan amizanta šķiet arī kolektīva skriešana līdzi modei, kombinējot lēnus balāžu motīvus ar deju bītiem un autotjūna efektu (skaņdarbs Wait). Mūziķiem derētu saprast, ko viņi var, un ko ne, kas viņiem piestāv, un kas ne — šķiet, ka vismaz šajā gabalā Take That tas nav izdevies. Nepamet sajūta, ka mērķis bija radīt deviņdesmito stilā ieturētu elektropopa dziesmu, kas skanētu mūsdienīgi (autotjūna nepieciešamība). Rezultātā ir radīta, iespējams, visu laiku vissliktākā apvienības kompozīcija.
Līdz šim, iespējams, nedaudz par daudz esmu pēlis ierakstu, un jāatzīst — tas nebūt nav slikts. Piemēram, galvenais singls The Flood ir ļoti labs, visai interesants ir arī Kidz, tāpat jauks piedāvājums ir arī Happy Now, kurā veiksmīgi apvienota grupas elektroniskā un popsīgā puse. Īpašs prieks ir par ieraksta noslēdzošo, pompozo skaņdarbu Eight Letters. Skaista pophimna grupas labākajās tradīcijās, kura noteikti tiks izdota kā singls, un, visdrīzāk, pēc vairākiem gadiem būs liekama vienā plauktā ar Back For Good, Patience un citām, nu jau leģendārām, balādēm. Tāpat gribas uzteikt apslēpto Flowerbed, kas izceļas ar šiem vīriem neraksturīgi vieglu un gaisīgu skanējumu. Tiešām skaists skaņdarbs!
Salīdzinot ar The Circus, Progress ir izcils albums. Robija līdzdalība gan nav palīdzējusi radīt viņu labāko albumu (manuprāt, tāds ir Beautiful World), taču otrajā pozīcijā tas droši iekārtojas. Šoreiz elektroniskais skanējums, vismaz lielākoties, ir interesants, taču vai tā būs arī nākamreiz — šaubos. Labāk gribētos, lai viņi dara to, ko māk vislabāk — rada skaistas balādes.
7/10
