The Joy Formidable - The Big Roar

Skaidrs, ka 2011. gadā The Joy Formidable vairs nav pirmā svaiguma prece, tādēļ grupas kā izrādās pirmais, īstais, garais studijas albums The Big Roar, kas iznāca janvāra vidū gandrīz tika neievērots mūzikas mīļu rindās. Vai pie vainas fakts, ka The Big Roar varētu būt tāds kā 2009. gada mini albuma deluxe edition un jaunās dziesmas nav tik labas kā vecās? Varbūt līgums ar ierakstu gigantiem Atlantic Records bija kļūda?

Patiesībā rakstot šo recenziju vēlējos noslinkot un raksta vietā ielikt Bono bildi un kā vērtējumu ielikt U2 no 10, kā reiz līdzīgi izdarīja krutuma skalas meistari Pitchfork ar kādu no citiem britu epiķiem British Sea Power, bet tā kā eRoks.lv ir nopietns portāls ar lielām Bono līmeņa ambīcijām, tad šāds solis pretī konservatīvajam lasītājam būtu vērtējams kā pašnāvība vai Ivory Wave narkotiku lietošana.

Bet ķeroties klāt lietai, neskatoties ka visas plates labākās dziesmas figurēja pa mp3 kalnu ālēm jau pāris gadus atpakaļ, savā ziņā es šo mainstream roka eposu izbaudīju. Parasti esmu skeptisks pret šādām U2 ambiocozajām stadionroka copy-paste grupām un arī šoreiz tā ir, bet grupas mīlestība pret seksīgām šūgeiz skaņu sienām un deviņdesmito gadu grandžu ar Kimas Dīlas cienīgu vokālu pārliecina un arī milzīgā grandiozitāte šajā gadījumā grupai nāk tikai pa labu. Un vecie labie grāvēji Cradle un Austere, tiesa pārproducēti, lai lielām masām tie būtu labāk saprotami joprojām albuma kontekstā skan fantastiski.

Tomēr nolaižoties uz zemes jāatzīst, ka The Big Roar tik vien kā tāda viduvējība vien ir, par kuru neskatoties uz izteikti proletāriski buržujisko noskaņu pēc gadiem un varbūt pat pēc mēnešiem mēs visi aizmirsīsim. Tāpat dažbrīd grupas ambīcijas un atklātā U2 citēšana izraisa nelielu smīnu, radot asociācijas nevis ar tiem pašiem The Breeders vai My Bloody Valentine kā tam pamatu pamatā būtu jābūt, bet gan ar vārdā neminamajiem Sex On Fire autoriem vai labākajā gadījumā ar Interpol vai Blonde Redhead, kas gan muzikāli, gan radnieciski (abos gadījumos pie mikrofona ir sievietes) varētu būt gandrīz kā brāļu/māsu grupas.

Šoreiz neaizbaidot potenciālo grupas fanu, kam grupas mūzika varētu patikt, atturēšos no jebkādas atzīmju likšanas, bet godinot ietekmīgo Paulu Deividu Hevsomu ievietošu fotogrāfiju jeb kā saka tur Kandavā: "Bono power".